| Kur ir jēga? |
Dec. 18th, 2021|08:48 pm |
Nesapratu šo faktu/pārdomu jēgu? Jā, vēsturiski cilvēku dzīve ir bijusi briesmīga - bezspēcība pret badu, katastrofām, slimībām un savstarpējais cīniņš: vieni izvēlējās smagi strādāt uz laukiem vai jūrās (vai paverdzināt citus), citi izvēlējās riskēt ar nežēlīgu ievainojumu saņemšanu un doties karā, lai otram kaut ko atņemtu.
Bet tagad taču viss ir mainījies! Ir tehnoloģijas, ir medicīna. Ir daudz kas tagad un vēl tikai daži, daži soļi un būs vēl vairāk jau tuvākos gados. Šis viss - veselība, drošība, iespēja nežēlīgos darbos nodarbināt mašīnas - taču radikāli maina apstākļus, kuros cilvēki eksistē!
Un ja cilvēks dzīvo radikāli mainītā bio-sociālā pasaulē, tad taču tam ir pavisam cita ētika, pavisam cita antropoloģija, pavisam cita attieksme pret otra ciešanam un robežām, kādas ciešanas var pieļaut otram cilvēkam.
Tik bieži gribas vienkārši pārcirst saiti ar pagātni un pateikt - nē, man nav nekāda sakara ar to cilvēkveidīgo radījumu, kas spēja pavredzināt otru. Vai nu kā vergu tirgotājs. Vai kā rakstnieks/komponists/... kurš materiālās iespējas izdzīvoja pateicoties labumu plūsmām no vergu darba...
Gribas būt pavisam citam, nesaistītam ar pagātnes kravām.
Kur paliek vakardien piedzīvotā Bēthovena Missa Solemnis? Lai tas arī paliek, kā Dieva un ticības labākai dzīvei pieskāriens, kā cerības dzirksts, kas pagātnes radījumiem ar apziņu deva jēga kustēties uz priekšu. Kā pienākuma zīme mūsdienu paaudzei, ka mums ir pienākums izmantot sasniegtās tehnoloģijas, medicīnu, zināšanas mūsu visu labumam un visaugstakā mērā. Mūsu priekšteči tā dēļ kustējās, dzīvoja un miera. |
|