| |
[Oct. 25th, 2021|12:39 am] |
Kā visu sals bija postījis
Laukā un mežā notuļis!
Kā visa dzīva kustoņa
Bij kūtīs un alās ietrenkta
Kā bailīgi mājās turējās
Katrs savās šaurākās robežās!
Kā nerunāja, tik čukstēja vien,
Kā drebēja mūžam, nākt' un dien'!
Draugs draugam pārstāja uzticēt,
Visas domas sev vajdzēja paturēt;
Visapkārt bij nodevība un spiegi,
Un nakts, un klusums, un nāves miegi.
Sals tagad beigās nozūd pats,
To griezdamies samaļ laika rats! / Rainis. Vētras sēja. |
|
|
