| |
[Jan. 12th, 2022|11:51 am] |
Ekskurss Vecās Derības jēdzienā hamas (חמס)
Darbības vārds חמס VD sastopams tikai 8x sekojošās nozīmēs: rīkoties vardarbīgi, darīt nepareizi, fiziski bojāt (Jer 22:3, RDz 2:6), vardarbīgi zagt (Prov 8:35-36). Divreiz חמס lietots tēlaini, lai aprakstītu dievišķās mācību pārkāpšanu (Ec 22:26, Cef 3:4), kā arī vienā ne pārāk skaidrā nozīmē (Īj 15:33). Kas attiecas uz lietvārdu סָמָח ,tad סָמָח parādās 60x VD, turklāt visdažādākajos kontekstos: zādzība vai necienīga apiešanās ar īpašumu (Jes 60:18, „asins noziegumi‟ - Ec 7:23, Cef 1:9), netaisnība, sociāla nekārtība (Dtn 19:16, Hab 1:2-3). 6x סָמָח kā vardarbība attiecas uz rīcību, kas parasti raksturīga kara gadījumos (Gen 49:5, Soģ 9:24, Jer 51:35, Ob 1:10, Hab 2:17, Ps 7:17).
No visiem VD terminiem par סָמָח semantiski vistuvākajiem ir jāuzskata עַגֶנ) Dtn 17:8, 21:5, Ps 38:12) un ד ֹש) Jes 59:6-7, 60:18, Hab 2:17). Tomēr jāatzīmē pāris īpatnības: 1)ne חמס ,ne סָמָח neparādās nevienā no naratīviem, lai raksturotu dažādus vardarbības tipus Bībelē; 2) חמס un סָמָח neparādās tekstos par vardarbīgu atriebību pret tiem, kuri nopostīja Jeruzalemes templi.
חמס ,ko bieži pasniedz kā galveno vardarbības terminu, neapraksta daudzus fenomenus, kurus varētu uzskatīt par vardarbīgiem, tāpēc חמס līdzās citiem terminiem uzskatāms tikai par vienu no daudziem vardarbības terminiem (lai arī חמס praktiski ir vienīgais vardarbības termins, kura nozīmēs dominē negatīvā nokrāsa).
-----------------------------------
Daļa pētījumu par pamatu ņem mūsdienu ētikas kritērijus, un, vadoties pēc tiem, analizē VD priekšstatus par vardarbību. Bieži vien ētiskās kritikas pārstāvjiem priekšstats par Dievu (Dievs kā augstākā morālā instance) vairāk ir pamatots filozofijā nekā Bībeles tekstos, kas sarežģī iespēju adekvāti kritizēt VD pārstāvētos priekšstatus par Dievu un vardarbību. Mūsdienu ētiskās normas un priekšstati neļauj savienot Bībelē aprakstīto Dieva vardarbīgo rīcību ar Dievu kā augstāko morālo instanci (parasti maz tiek reflektēts par atšķirībām starp antīkās sabiedrības un mūsdienu ētikas normām). Vardarbības kritika šajos darbos parasti satur aicinājumu atgriezties pie „kristīgajām saknēm”, ignorējot faktu, ka VD laika priekšstatiem par Dievu nebija priekšzīmes raksturs (Seno Austrumu un sengrieķu dievībām pārsvarā tika piemēroti citi kritēriji nekā cilvēkiem).
/J.Rudzītis-Neimanis „Vardarbība pret bērniem ģimenē Vecajā Derībā” |
|
|