| |
[Aug. 25th, 2018|12:31 pm] |
LĪĶIS AIZDURVĒ
Aprakstītie notikumi risinājās Kuldīgā, kādā senatnīgā mājā ar gleznainiem un senatnīgiem pagalmiem, kurus, klusā sajūsmā elšot, apbrīno tūristi. Viss sākās pavisam ikdienišķi. Dzīvoklī, kas piederēja Elitai Eglei, pirms vairākiem gadiem apstākļu sakritības dēļ iemājoja kāds pusbomzītis. Bet ar šiem bēdu brāļiem, cik zināms, ir kā ar čemodāniem bez roktura - izmest uz ielas žēl, bet līdzi stiept, tas ir, ilgi paciest, arī nevar - kaimiņi nemitīgi sūdzas. Taisnību sakot, liela prieka arī nav, ja tavs īpašums pārvēršas par vietu, kur regulāri dzer, rīko jampadračus un aizmieg ar smēķi mutē, biedējot kaimiņus. Tāpēc Elita bija patiesi iepriecināta, kad kādā jaukā dienā viņai paziņoja par bēdubrāļa pazušanu. Kuldīgas pašvaldības policija lūdza Elitas atļauju pārmeklēt dzīvokli, lai noskaidrotu, vai bomzītis gadījumā tur tomēr neatrodas, mājīgi iesnaudies. Problēmu nekādu - dzīvokli varēja pārmeklēt ikviens, kuram nebija slinkums, jo durvis aizslēgt nemaz nevarēja, turklāt vienīgās mēbeles, neskaitot, protams, organisko atkritumu kaudzes, bija nagla sienā mēteļa pakāršanai un matracītis uz grīdas gulēšanai. Kad nu policija savu darbu bija paveikusi un pat nofotografējusi dzīvokli dažādos rakursos, Elita ar prieku sirdī sameklēja knaģi, lai aizspiestu degunu, un beidzot ķērās pie sava īpašuma tīrīšanas. Logs un durvis vaļā, cimdi rokā, un uz priekšu! Viens lupatu maiss, otrs, tas pa logu laukā, šitas miskastē, un tā tik uz priekšu, līdz aizdurvē patrāpījās zābaks. Elita vilka zābaku, vilka, no aizdurves parādījās roka, tad vēl dažas ķermeņa daļas, līdz viņa izvil ka... sava dzīvokļa bomzi. Mirušu. Pašvaldības policijas pārmeklētajā dzīvoklī atradās ne vairāk un ne mazāk kā viena cilvēka līķis. Pēc tam, kad bija izsaukta valsts policija un līķis aizvests uz morgu, iestājās relatīvs miers. Jūs jautāsiet - kāpēc relatīvs? Gauži vienkārši - ja ne kaimiņu modrība, uz iztīrīto dzīvokli jau nākamajā dienā jau būtu atstūmies nākamais bēdubrālis. Starp citu, turīgs vīrs - uz silto ligzdiņu viņš lavījās ar savu dīvānu...
S. KURMIS
Dadzis, Nr.2 (15.01.2006) |
|
|
