Tie ir estētiski un vaibos balstīti kritēriji, "draugi" ir vajadzīgi vientuļiem, nepārliecinātiem cilvēkiem, kuri nespēj nosēdēt ar sevi, un vienīgā jegpilnā Cibas un visa cita satura izvertēšanas mēraukla skan šādi: vai X, šajā gadījumā Ciba, ir patiess? Vai Ciba ir krietna? Vai Ciba tuvina tīrā, retinātā gaisa augstumiem, no kuriem skaidri pārredzēt laukumu? Ja nē, tad Ciba, t.i., cibiņi ir krāsnij. Ja ciba - ko sastāda cibiņu ieraksti - kā estētisks fenomens neliek atzīt patiesību, tādu patiesību, kas pavēl visu nolikt uz tās altāra, tad kam cibai būt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domāju, par draudzības lomu cilvēka dzīvē mēs šeit nevienosimies. Bet nenoliedzu, ka tā var būt, ka cilvēks var iztikt. Ir Dievs, ģimene, grāmatas (kurās ir iekonservēts cilvēka domu plūdums), kas piepilda dzīvi ar saturu.
Ja par patiesumu, tad tu pats augstāk uzskaiti, kā ciba tev ļāva saprast, atklāt, tika "atsegts" kādi patiesībā ir cilvēki. Un cilvēki kā mēs zinām nav viscaur krietni. Tas ir naivi domāt, ka ārpus cibas, citās vietās mistu vidēji krietnāki cilvēki.
Taču tu runā par "tādu patiesību, kas pavēl visu nolikt uz tās altāra". Kas tā tāda ir par patiesību? Vai tu to domā kristīgā kontekstā? Jo ja tā, tad, protams, LELB forumā tā būs vairāk. Kristiešu šeit ir maz.

(Reply to this) (Parent)