ā un misters TT vakar sasummēja lielā mērā manas pēdējo dienu pārdomas:"forši - aizbraukt uz Lielvārdi netā pasēdēt"

bīdīt emocionālo fīču
jeb
atklāt tēlu raksturos un attiecībās jaunus aspektus

visu savu apzinīgo mūžu veltīt sakarību meklēšanai starp saviem iniciāļiem un vispārpieņemtiem saīsinājumiem nav slikti, tas tikai ir nožēlojami. pēc vienpadsmitās klases vidus kļūt par gotu arī nav slikti, tas tikai ir vēl nožēlojamāk.
tā nevairojas prieks un vairojas nožēlojamība un lielais nožēlojamības klucis tikai aug arvien lielāks un lielāks un lēnītēm tuvina lielo NEKO.

nu, stāvoklis ir apmēram tāds, ka visi uz mani skatās tādiem kā norūpējušamies, kā žēlastības vai vienkārši žēluma pilniem skatieniem un reizi pa reizei apvaicājas, ko tad es tagad darīšu (nu, es te domāju tos, kas ar mani vēl runā), bet es līdz pusdienlaikam daru TO, tad dzeru kafiju, tad braucu ārā un vispār kkad pēcpusdienā tikai esmu te. ā, un teksts ir apmēram tāds, ka es esmu nenormāli aiņemta un man ir visu laiku kkādas mežonīgas tikšanās.

un tagad ir taa, ka man ir saakushies kkaadi mistiski labestiibas uzpluudi un iestaajusies kkaada pilniigi vaajpraatiiga laimes sajuuta - man tik nenormaaliigi patiik visas taas vechinjas un veciishi un kaa vinji tur puceejaas un njemaas. vienas opis tur bija milziigs kaa kugjis, maakslinieciski atpogaajis krekla augsheejo pogu un sachurmuleejis tai vietaa ziida lakatinju ar austrumniecisku musturu, apseejies at jostu ar baigo spraadzi, bet kaajaas piekombineejis melnus skeitshuuzus. cits at kal taads izkaltis un mazs un ar milziigu taurinju visaas varaviiksnes kraasas. sieva arii vinjam mazinja, briesmiigi akutaata un vienkaarsha liidz aarpraatam. citas tantes atkal miil greznoties un tad noteerpjaas taados reaali tipiskos Tiinas Teerneres prikidos un apkarinaas un spiid kaa briinumsveciites. citas atkal izskataas peec putkreejuma torteem - baltas ar maigi rozaa un roziiti pa vidu. tad veel ir taas, kuras ir pacentushaas modernizeeties un tagad izskataas peec heleenas demakovas kvadraataa. krutaakais, protams, ir luupu kraasoshanas tradiicija, tas jau vispaar ir kanons. un tad ir taa, ka vinji visi ir taadi miilji un apjukushi un es vairaak nevaru iztureet un klusinjaam apraudos.

normāli skaists pirmdienas rīts. saule spīd un lauskis ārdās un sidrabiņu vizinā visi sīki žagariņi, atnāku uz darbu, uzsmaidu visiem, kur vajag, kur nevajag, vecenes mani ieraugot vispār atplaukst izteiksmē it kā viņām caureja pēkšņi būtu piemetusies, bet man tāda brīnišķīga sajūta visu laiku - tā kā gribas pašaudīties, kā mātes valodu parunāt.

sēžu, reāli truli blendžu monitorā un domāju par darbu, tad skaļi un ar pārliecību tā arī pasaku "lieta tāda, ka man viss pohuj", tad pagriuežos un mēģinu ieraudzīt, kurš te tikko kko teica. secinājumus izdariet paši, es eju gulēt.

tā.
iztaisīju kopīgo horoskopu sev un Pekainim te kkādā ūberprofesionālā progā.
cauri ir.
bezmaz visos aspektos kkas par long-term relationships vai precēšanos.

Vobšem stāsts apmēram tāds: Ejam visi smuki rindiņā pie pagastveča (turpmāk tekstā misters T) kārtot ģelas, es, protams, runāju, tā sacīt, pa priekšu, tad I.L., viņai trīc rokas rokas un raustās valoda, Miša vispār nevienu teikumu normāli nevar pateikt. Tagad, kad viss it kā cauri, es vēl papūlos uzprasīt glāzi ūdens (temperatūra, saprotiet, un tā), ko arī dabūju - ar misteru T un domes vecenēm čtratā, tad misters T paskatās uz mani un saka: "Būtu vēl viens normāls vecis, varētu uzsist kulaku uz galda un tā kārtīgi visu paprasīt (ķipa gģe i počemu roģilsa - aut.piez.), bet nu ar tām sievietēm es nesaprotu." Domes vecenes sasmaidās, es arī sasmaidos un nodomāju - vai tas var būt, ka es esmu TIK acīmredzama sieviešunīdēja?

Taatad, pazinjojums latvieshu tautai - aarpraac ir izmisumaa. Vajag darbu. Aatri.

es tikai gribēju zināt, vai kofeīna pārdozēšana var atstāt iespaidu uz manu debilitāti? jeb vai sirdssāpes ir viss, ko es varu gūt no vienas bundžas enerdžī un piecām kafijas tasēm un tā lidojuma sajūta ir kaut kas cits?

Man tā skaņa patīk. Man patīk, ka es varu vēsā mierā vilkt slēpotāju jaku un braukt uz darbu kā Kenijs, man patīk stundu kratīties vilcienā, klausīties radio, ēst angļu sviestmizes un dzert enerdžy drinku, patīk tā sajūta, ko rada aspirīns tukšā dūšā no paša rīta un jocīgā garša mutē, patīk izredzes visu nakti negulēt un tusēties lieliskā kompānijā - kopā ar Veco Stenderu un Ramani, un baltu etnoģenēzi, man pat tas patīk, ka es esmu absolūti neizgulējusies un man ir totālas paģiras. Man vispār viss patīk.

Un tā - vispirms rakstam googlē "ar gailīti rīgā braucu", tad skatamies - jā, ir! - 2 pornositi, trīs lapas vispār never vaļā. Tātad pierakstam - horeogrāfija I. Mistre, tautas mūzika.

piespiedu kārtā nepiīpēju jau trešo dienu. dzeru tabletes. gribas nošauties.

un taa, ka pat no cibas bail

nenormaaliigi saguru. cibu likshu mieraa. es te visu njemu paaraak personiski. gribas pazheeloties.
un pilniigi neko nevar pateikt.

visi cilveeki ir idioti
pie taa arii paliekam

man liekas, es viņiem nosperšu pilteni

nu, luuk, apmeeram shobriid man jau vajadzeeja pisties nahuj un nekad te vairs nerādīties

izdomāju etīdi, nē, drīzāk platformāta grāvēju "idiots autobusā". skumji. jādomā, kam lai pārdod.