man vispaar vispaar vislabaak patiik tie riita sapnji. tie veelie, kurus var kontroleet, kur tu darbojies kaa taads seeceejkilleris Peecha speeliitees, tikai grafika baigi krutaa, tos kvadraatus, gandriiz nevar redzeet. tad tu ej taa un paraadaas opcijas un tad tuizveelies un ej taalaak un skaties un vienaa briidii secini:"ptfutu - suuds" - un vari atkal normaali iziet aaraa, apciemot kaadu vai vienkaadrshi klainjot pa maajaam, kuras pats briivi kombinee no visaam savaam ieprieksheejaam dziivesvietaam. veel var tiit filmu atpakalj, skatiities, leenaak, aatraak, bishkji pakorigjeet sizhetu.
sen shitas prikols nav bijis, bet vajag.

Ir dazhas taadas sarunas kuras es atceros pilniigi taa it kaa vinjas tieshaam arii buutu - REAALI notikushas. Seezhu vot, piemeeram tagad draugos, lasu dienasgraamatas un atceros, kaa mees ar Ingmaaru runaajam, vinja man lasa kkaadu vecu savu dzejoli, kursh man, godiigi sakot, liekas diezgan stulbs un diletantisks, bet negribas teikt. Debilaakais visaa shajaa staastaa ir tas, ka es tachu gandriiz nemaz Ingmaaru nepaziistu un mees Nemeedzam runaaties un vinja pilniigi noteikti Nelasa man priekshaa savus dzejoljus un pat ja lasiitu tie visticamaak Nebuutu stulbi un diletantiski... bet kaadreiz tachu es vinju gandriiz noteikti satikshu... un ja nu kretiiniskaa kaartaa es tad ieminos:"Klaausies... atceries, kaa mees toreiz, nu, tad, kad tu man to dzejoli lasiiji..." (nu, vai kko uz to pusi). Nekapeec, vienkaarshi sarunas uztureeshanai es vareetu taa pateikt, tad gan buutu stiliigi. Galvenais, ka es ta pilniigi skaidri un noteikti atceros to sarunu. Nu, vai piemeeram tad, kad mees ar teevu sarunaajaam daarzaaa staadiit oliivas. Zaljaas, nevis melnaas, melnaas man negarsho. Stulbi kaut kaa. Tu atceries vienaa briidii shito un tev jau pilniigi meeles galaa ir:"Nu, teeti, kad tad mees te taas oliivas.." Parasti jau es atjeedzos, ka nevajag taa, bet ja nu vienreiz - taa tiiri neuzmaniibas deelj... vot buutu cirks.

b... tas omites te krakuljo ka viens negals un ta masinja ari grabinas un nevar likties miera. 'jums ir daudz jagulj' tas saucas. A - ha shitada troksni, svesha vieta! Nu, protams!
Man ta vien sak likties, ka es uzlikshu miksto un vilkshos nafig majas jau rit vakara pec apgaitgs 9os.

Isteniba ar guleshanu zvaiznite un neka nedarishanu pec sesijas es vis gluzi nedomaju to, ka vajag man sadot ar bomi pa cainiku un nolikt pacucet pirmaja slimnica, nu, tiesam ne.

tā. tagad PLV, koncentrējamies uz PLV un mēģinam noturēt acis vaļā. 8:00 jādarbina zemais starts, līdz tam jāpaspēj viss izlasīt. vēl būtu labi, ja viņa mani vispār pielaistu pie tā exāmena. vobšem cerēsim, ka kautkāda mistiska labestības plūsma būs ķērusi Šiliņu un viņa neredzēs dižu atšķirību starp 5 un 4,5 lpp tajos manos trīs semināru darbos. nākamnedēļ vispār spīd pilnīga žopa - PMV, LT un LLV exāmeni - arvienvārdsakot, pīīīīlna dirsa ar naglām tā, ka pa ausīm lien ārā. labi, ka man vēl pietika prāta noziedot ls1,50 par referātu tajā PMV, citādi vabše hana. cerēsim, ka tur arī pielaidīs. znač galvenais aktīvi skaitīt pātarus un mēģināt muhļīties kkā. citādi vāks ēzelītim.
a za to pēc tam es TĀ rakstīšu cibu, dzeršu, gulēšu un pisīšos, ka nu vispār.

vot tad, kad beigsies sesija, kad nafig nekas nebuus jaadara, kad varees guleet pohujaa zvaigzniitee un neuztraukties es vot uz likshu miiksto, vot neko nedariishu, guleeshu zvaigzniitee 3 dienas nonstopaa un neko - piilniigi neko nedariishu.

a bet vot shodien gan nekaada guleeshana nespiid. riitaa logjika. un es neesmu vinju maaciijusies visu to fucking gadu. vispaar.

taa. shoriit mana apnjeemiiba sasniedza atomspraadziena apmeerus. noriita ceelos 08:20 kopaa ar P., tad ar kaajaam (braukt jau logiski nav par ko) uz skolu (apm no jaunaas Gjertruudes liidz dziljai Maskachkai), jo tur biblenee dod liidzi. tur, protams, neko nedabuuju, jo vinjiem vienkaarshi nekaa nesuuda nav. tad veel vilkos uz annas biblioteeku turpat netaalu, bet tur, ko domaajies, ciet, tad uz Nacionaalo pa to pretiigo Satekles ielu vai kaa vinju tur. a tur bljin ar araariit spodriibas diena kaut kaada. Peec tam naacu nafig atpakalj maajaas, sapiipeeju ar Guntaru un meegjinaaju radiit kkaadu kautcik sakariigu plaanu. Uz centraalo nevar, tur es esmu simts latus paraadaa, znach, jaanomazgaajas un jaaseezh tepat netaa. Tragjikomiskaakais ir tas, ka historia.lv var dabuut visu to, kaa deelj es 6dien apziniigi klekneeju Nacionaalajaa, bet vot pilniigi neko no taa, ko vajaga shodien. Labi, vobsshem otraa darba riit uz historiograafiju nebuus. Za to varbuut uzchiniishu beidzot to literatuuras teoriju, kas dara mani nervozu jau nedeeljaam.
visa celjojuma kopsumma ir saaposhas kaajas un pamatiigs izsviidums, vobshem 2 pilniigi padirstas stundas.
un veel man absoluuti nav skaidrs, ko tas hyndaja shefs ar P. tur jau triis stundas dara.

vakar biju darbā. citu, saprotams, neko neizdarīju, kas, ņemot vērā visu to čupu, kas man tā līgani planē virs galvas un vilina mušas, ir, maigi izsakoties neapdomīgi. aizbraucām pie Skoo. piedzirdījām viņu galēji (t.i. vēl galējāk, kā viņš patstāvīgi jau bija uzspējis), pabubinājāmies pa džakuzi, pamīcījāmies pie teļļuka līdz četriem rītā, birojā bijām, loģiski, ne ātrāk kā divos šodien. tad - "Angel A", pie kura kkādu mistisku iemeslu dēļ man esot bijis jāapraudās, tad "sexa mazpilsētā" pēdējā sērija, pie kuras veiksmīgi apraudājos. 2x. Kopš tā laika arī vot cītīgi lasu "Gargantiju un Pantagrielu" un tas 600 un cik tur lpp mēsls mani, maigi zsakoties, kretinē ārā - nu, bļa, nu, kautkāda debili tendencioza ciba. un man vēl par to dranķi domraksts jāuzčinī uz 5 lpp.
citādi jau nekas - vēderā smuki gulgo baltmaize un no svaiga točpapīra un iekšu iekšām meistarīgi pagatavotie konservi, trīs megakrūzes kafijas un puslitrs možuma, galvā ceļas dzīvīgas atmiņas par pavasara negulēto nakšu svaigajām rīta migliņām, bet P, ko domājies, atkal Lācīša varā.
vispār jau šim postam, vai kā viņu tur, bija jārosina lasītāju uz domām par sacelšanos pret miegapeli (ar mērķi viņu vai nu novākt, vai vismaz normāli izdresēt, lai nav jātrīc un jātrinās bezmiegā, kad nevaig un jānolūst taisni, kad vajag-nē (kā Pēcis būtu teicis)), bet, nu, štrunts ar visu.

vakar pirmo reizi nobastoju darbu, šodien atkal kārtējo reizi bastoju skolu. vispār jāgatavojas pagājušās sesijas pēdējās ieskaites likšanai rīt, bet negribas vot baigi negribas. ēst arī nav ko, vēders smuki aptinies ap mugurkaulu burbuļo ar tādu kā aizdomīgu piesāpi. za to var acis priecēt. smagā atbildēšana arī vēl - viss pasākums pēc pilnas programmas, bez kādas tur uķināšanās un atlaidēm. zaļās lapeles ārā arīdzan apvilkušās atkal ar to pelēko draņķi. balodei rakstīju vēstuli vakar un tā, protams padirsās... ai, vakar vispār sviests: sencis pēc biroja apmeklējuma, savu diska vāku saņēmis, tā sapriecājās, ka sarunāja Pekaino ierunāt biodegvielas filmu (kas bija jādara vakar rīta pusē), bet Pekainais, protams, aizvakarnakt iekrita Lācīša nagos tik dziļi, ka no rīta nebija spējīgs ne tikai filmas lasīt, bet pat bikses normāli aizdarīt. gala rezultātā mr.P. smuki fiksi notinās, bet es dirsu sencim kkādu klaju sviestu, kamērt viņš izmisumā savāca Pēci uz BKciemu.
vcisādi citādi gan noskanjojums labs - tāds kā drusku pacilāts un velk uz bučošanos

gribas eest, eiforiju gribas, mieru, visu izdariit, neko nedariit, braukt paari juurai, maajas gribas lai buutu, liela gulta un TV. gribas lai shodien nav darbaa jaabuut, vot, ko gribas.

reizeem gribas vienkaarshi aizmigt ziniet nostaajos tuvu pie sienas gruuti taa visu cauru dienu skatiijos griestos skaitiiju mushas vinjaam spaarni plaani caurspiidiigi kaa aizkari kaa vecmammai mati peedeejaa laikaa daudz par to domaaju kautkaa neiznaak saskrieties agri jaaceljas veelu noliekos citreiz laikam cilveeki bija jaukaaki kautkaa sirsniigaak visu njeema pie sirds varaak bet tomeert citreiz domaaju ir jau labi tikai vot zheel andris nezvana citreiz atkal taadas skumjas ne no kaa naak vrsuu kautkaadas bailes it nemaz negribas eest gribas vienkaarshi aizmigt

KURSH TE IR KINGS?

vot guleeju 3h, tad skolaa 8,5h,tad ar kaajaam maajaas, jo nihuja nav pa ko atbraukt, tad viskijs, roltons, knapi iespiedu 20g marcipaana, kursh izraadiijaas pretiigs, tad kafiju. tagad gribaas sadot purnaa. a nihuja neviena nav, a bet visi, kas ir, ir kkaadi blja afigena prieciigi. buus alinjsh fakamaza. laacis chota maajaas nebrauc, daudz var tureet.

pamosties no tā, ka sapņa nav
pamostos, pat kaķa blakus nav
divreiz visas aitas pārskaitīt
kā būs rīt?
palikt tavu smaidu pagalvī
cirvi nē, bet tiltu pakrūtē
pulkstens naktī iestūrē
ej un pērc
nakts veikalā uzplauktiem visa kā
tik daudz
skaties tur pa labi ugunskurs
plaukti lūzt
kā gribas mums kāpt griestiem
debess jums
bet rums
neizdzerts jo
no slāpēm neaizbēgt
galvenais ir zagt un bēgt
rums ar nakti samaisīts
un man atkal neaizmigt
nekad, nekad un jau, un jau

astotais no rūķiem septiņiem
viņpus visām alām, dimantiem
kino atkal melo, Sniegbaltīt
kā būs rīt?
palags mani pārvērš mākonī
un ers saku gultai
excuse me
dodos naktī iestūrēt
iet un pirkt
nakts veikalā uzplauktiem visa kā
tik daudz
skaties tur pa labi ugunskurs
plaukti lūzt
kā gribas mums kāpt griestiem
debess jums
bet rums
neizdzerts jo
no slāpēm neaizbēgt
galvenais ir zagt un bēgt
rums ar nakti samaisīts
un man atkal neaizmigt
nekad, nekad un jau, un jau

paleenaam rodas sajuuta, ka mana degradaacija pakaapeniski saak iesliideet debilitaaates stadijaa - es seezhu cilveeks un ciitiigi zubriiju pasaules maakslas veesturi, bet kad graamatinja jau tuvojas pusei piepeshi saaku sapnjaini veerties logaa un apcereet laika atpakaljskaitiishanas tradiiciju: visumaa jau viss baigi normaali un logjiski, bet vot vienaa vietaa es chota apjuku - ja man te rakstiits "14.gs beigas p.m.ee.", tad man tas tagad buutu jaasaprot kaa? (1399 vai 1301? vai veel kaut kaa savaadaak?) tas suuda 14., tak beidzas tad, kad iestaajas 13., nevis kaa pie cilveekiem, tad logjiski, ka vinjsh saakas taisni tad, kad ir beidzies 15., bet varbuut viss ir veel pavisam savaadaak, var gadiities, ka tos gs. arii skaita atpakalj, tad sanaak, ka 13. gs saakas 1399. un beidzas 1301.
putra vobshem.

dirsaa ir

taa ir taada
skumja dziiesma
dziedama pa vienam
un klusi
taa ir taada
skumja dziesma
par spriegumu
kas neies man cauri
taa ir dziesma
par radioviljnjiem
kuros neskanees
tava balss
un par kokiem
kas neliigosies
un par zaali
kas neizaugs
to reizeem izkliegs
dzeerumaa draugi
to reizeem dziedaas
klusa balss
es tik un taa
tevi neaizsniegshu
pat ja nodungos
debesiis Dievs
iededz spuldziiti
vakaraa veelu
pieliec meeli
lai nenaak miegs
es tik un taa tevi neaizsniegshu
un neaizsnegs tevi
itin
neviens

taads melanholisks noskanjojums. no jeslji be mozhna v serce po glubzhe f kljejetj portreti...
un visu laiku gribas kko iereakstiit.

nu taa, tikko Pekainis caur das birojs virtuves stikla durviim redz, ka kaads taa smuki aiziet no viena gala (tipa taa kaa iekshaa) (tipa taa kaa laacis) uz otru (tipa taa kaa aaraa) (tipa taakaa nav laacis), tam seko paaris sekunzhu ilga bljaustiishanaas un pakaljskrieshana (saprotams, bez rezultaatiem) un tad fakta konstataacija - nav manas somas (ar maku, kur karte iekshaa), Peecha i-pods un Skoo soma, kur vispaar nekaa nav. karti pa telefonu fiksi noblokjeeju, tur taa kaa viss ok, veel bija ls 17 skaidraa, kas vobshem suuds un daargais i-pods. un atsleegas (mainiisim). un alinjsh. un visaadi veel mani un Skoo suudi, kurus vinji ar Pekaini shobriid meklee pa tuvaakajaam vaartruumeem (par ko man, protams, sirds lec pa muti laukaa). secinaajumi ir taadi, ka turpmaak Laacis ierodotries pus2 naktii zvaniis. un man triic rokas.

nav ko pīpēt un naudas arī, dzidriņai negribu prasīt, man jau tāpat ir zināmas aizdomas, ka viņai ir baigie batoni ausīs, (ko ta es tur vēl bāzīšos?), vobšem pi-pi, darīt, loģiski, nav ko, var tikai čakarēt bobi vai iet uz klēti vai dzert kafiju, bet kafiju nevar padzert, jo baigais strjoms un nvar sagaidīt, ka atdzisīs un ir jāatstāj tur pat uz galda un jānāk atpakaļ kabineā un jāraugās tālumā un jālupina krāsa galdam, un jāraksta cibā sviests