mākslas vēstures pasniedzēja papūlējās izcelties

vientuļu cilvēku lūgšanas
indīgie dūmi

un

ja es gribētu braukt ar kuģi, tad es gribētu braukt cauri vižņiem

taisu sūdus visās privātās dzīves frontēs. un man pat ir zināmas aizdomas, ka tas tuvākajā laikā var smagi atsaukties arī uz publisko.

Gints Čuibe:

"Sežot pie galda,
Man tiešām vienalga.
Un sēžot pie apdegušā galda,
Mellna krāsa,
Liekas kārdinoši salda.
Kas gan tevī valda?
Jautājums, bez atbildes vijas,
Manas dzīves strijas,
Sapņos ar tavējām mijas.
Krāsainas,
Kā tūkstošiem dzijas Kamoli.
Kas tīti uz rokām,
Ar sirdi un mīlestību,
Tīti bez mokām.
Nāc, sadosimies rokās,
Es vēlos būt ar tevi kopā."

Un es varu saderēt, ka šim jaunietim pat nav ne jausmas, cik viņš īstenībā ir ģeniāls.

man tikko te viens džeks ar aci miedza! nu, tāds stalts, ap 1,3m, kkur tā ap 5-6, ar pokemonu uz somas un vnk. neatvairāmi apburošu smaidu. un mamma arī. es aš nosarku. nopietni.