Gints Čuibe:
"Sežot pie galda,
Man tiešām vienalga.
Un sēžot pie apdegušā galda,
Mellna krāsa,
Liekas kārdinoši salda.
Kas gan tevī valda?
Jautājums, bez atbildes vijas,
Manas dzīves strijas,
Sapņos ar tavējām mijas.
Krāsainas,
Kā tūkstošiem dzijas Kamoli.
Kas tīti uz rokām,
Ar sirdi un mīlestību,
Tīti bez mokām.
Nāc, sadosimies rokās,
Es vēlos būt ar tevi kopā."
Un es varu saderēt, ka šim jaunietim pat nav ne jausmas, cik viņš īstenībā ir ģeniāls.
*** - Komentāri
(bez nosaukuma)
spams (aarpraac) wrote 8. Novembris 2006, 15:42
draugos uziets