[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 200 most recent ones recorded in
aanticulturee's LiveJournal:
| Friday, May 7th, 2004 | |
| 10:37 am | Bezgalīgi pauguri, cik vien tālu sniedzas skatiens. Starp tiem ceļi un ciemi. Gaisma un bezgalīgi pauguri. |
| Thursday, May 6th, 2004 | |
| 10:58 am | Reiz dzīvoja cilvēks. Vienkārši cilvēks. Viņš pavasarī staigāja pa ziedošu pļavu un dziedāja. Kādu vakaru rietēja saule. Pāri lidoja naktstauriņš un ar spārnu aizsedza pēdējo staru. Cilvēks aizmiga. Pamodās nakts vidū no tā, ka pļava bija kļuvusi cieta. Tā tagad bija no stikla, uz kura pavisam viegli bija uzšvīkātas puķes un zāle. Apakšā tukšums. Tumšs bezdibenis. Tā cilvēks kļuva par princi. Viņš bija redzējis tukšumu un iepazinis bailes. Viņš sēdēja stikla tronī, kamēr apkārt citi skraidīja pa šķietamo pļavu. Princis kļuva smagāks. Viņš bija svarīgs, viņš skatījās uz citiem no augšas, un stikls zem troņa no svara plaisāja. Cauri plaisām elpoja tukšums. Plaisas stiepās garākas un aizstiepās līdz apvārsnim. No apvāršņa atnāca zebra, noskūpstīja princi, un princis kļuva par vardi. Vardei aizvien galvā bija zelta kronis, viņa sēdēja augstāk par citiem un skatījās uz visiem caur stiklu. Viņai nevarēja pieskarties un viņa nevarēja pieskarties. Tukšums ap viņu kļuva aizvien lielāks un neizturamāks, tikai stiklā dažādos neparastos veidos atstarojās pļava, šķietamā pļava, kuras mainīgie atspulgi bija vienīgais prieks un mierinājums. Varde stiklā ieraudzīja sevi. Ieraudzīja, ka viņa ir varde ar kroni galvā, nevis princis ar kroni galvā. Viņa ieraudzīja, cik kronis ir neīsts. Viņa iemeta to plaisā, nolēca dubļos un kļuva par īstu vardi. Stikls kļuva par mainīgu ūdens virsmu, un tukšums kļuva par dziļumu. |
| Wednesday, May 5th, 2004 | |
| 10:37 am | Mazliet smaržas, un domas aizslīd tai līdzi. Mazliet tumsas, un man ir vieta, kur sapņot. Mazliet putekļu, un es starp tiem varu pazust. --- Zaļais aug un briest, lai ar sevi piepildītu visu telpu. Pūš vējš. Viņš ir telpa. |
| Friday, April 30th, 2004 | |
| 10:18 am | Gaismai ir skaņa. Tajā ziedot grimst koki. Netverams rīts. |
| Thursday, April 29th, 2004 | |
| 10:37 am | Meitene izdzer glāzi piena. Iet cauri mežam un izcirtumam. Apsēžas smiltīs un spēlējas ar skujām. Lēns, gandrīz stāvošs vējš. --- Uzsmaidīju uzzīmētai sievietei, un viņa man atsmaidīja pretī. Pieliku roku pie īstas mājas, pavisam īstas un taustāmas mājas. Tad atnāci tu un izjauci mani pa gabaliņiem. Tagad esmu skudru pūznis. Smaidošs skudru pūznis. |
| Wednesday, April 28th, 2004 | |
| 10:25 am | Klaiņojošu suņu bars. Viņi ir apstājušies, sastinguši un skatās uz triju sakaltušu puķu ēnām. Jo spožāka ir saule, jo skaidrākas ir ēnas. |
| Tuesday, April 27th, 2004 | |
| 10:20 am | Ja tu esi izpratis vienu māla trauku, tu esi izpratis visu, kas taisīts no māla. Es lidoju ļoti dzidrā tukšumā, un skaidri redzu visas lauskas, līdz pēdējai plaisiņai un porai. Gar mājas stūri nedroši lavās jauns kaķis. |
| Monday, April 26th, 2004 | |
| 2:01 pm | Tava tuksneša taka ir kļuvusi pārāk ērkšķaina un akmeņaina. Viņa gaida tevi uz kāpnēm mīkstās, pēc šampūna smaržojošās čībās, un gredzens ir aplikts ap kājas pirkstu. Tu sēdi uz trotuāra un ar maizes drupačām baro baložus. Viļņi sitas pret krasta klintīm. --- Saules templis, kurā tu neieej. Pie vienas no tā zeltainajām kolonnām ir pieslietas kāpnes, pa kurām tu kāp uz augšu. No turienes tu skatīsies, kā saule pārvērš par zeltu pievakares dūmaku. Tu atrausi vaļā savu ciešo apvalku, lai saule tevī lidotu pretī saulei. Zeltainā saule ir nebūtiska. Melnajai un neredzamajai saulei. |
| Friday, April 23rd, 2004 | |
| 10:30 am | Es esmu cilvēks. Ļoti kārtīgs, balts un četrstūrains. Bet tā ir tikai maska, jo notiek karnevāls. Es esmu klauns ar sarkanu bumbulīti deguna galā un zili strīpainu zeķi cepures vietā. Bet tā ir tikai maska, jo apkārt ir jūra. Es esmu pelikāns. Uz sauszemes mazliet lempīgs, bet ar dzīvām un īstām acīm, kuras asaro. Bet tā ir tikai maska, jo līst lietus. Es esmu peļķē iemesta acs. Manī var iekāpt ar zābaku, manī var iemest papīru. Neredzama acs, kas saulē izžūst, bet lietū parādās no jauna. Es jūs vēroju. |
| Thursday, April 22nd, 2004 | |
| 10:21 am | Plankumainas debesis cauri lapu plankumiem apspīd plankumaino zemi. Zem koka sēž cilvēks un domā par savām plankumainajām dienām. Viņš dreb. |
| Wednesday, April 21st, 2004 | |
| 11:32 am | Apstājies sevī. Kā padevīga un jūtīga vaska figūra. Elpo maigi, lai neizbaidītu baltos gaismas putnus, kas lido tev cauri. --- Rīts. Pāri platai upei aust saule. Izgaismo dūmaku. Dzirdamas rīta kustības skaņas, bet tās ir sīkas. Austošā saule pārņem visu. |
| Tuesday, April 20th, 2004 | |
| 12:26 pm | Tava seja ir bāla. Tavi melnie mati pulsē kā medūza, kas aizpeld garām. Tavas redzamās un taustāmās daļas vairs nav, ir palikusi tikai tava tumsa. Tā sāk sajaukties ar manu tumsu, un es vēl nezinu, vai viņas pievilksies, vai atgrūdīsies. Tumsa nav tukša, tajā dzīvo spēki, neizprotami un vienkārši. Tumsas lēni spēlējas viena ar otru, lēni savelkas viena ap otru, saslēdzas, līdz nevar atlaisties. Sacietē viena ap otru; tās ir nosmakušas, izkaltušas un pārakmeņojušās. Kad mēs izraujamies, sabirst pelēki kauli. Tumsas tagad ir vieglas un nemanāmas, un pulsē projām. Spēki ir jauni un nenoteikti, vēl nesabiezējuši. |
| Monday, April 19th, 2004 | |
| 4:29 pm | Tas, kas slēpjas ēnās, kad spīd spoža saule. Dzīvo mākoņos un tumsā, kad viņas nav. --- Katru dienu paeju garām neredzamajam cilvēkam. Katru dienu ar viņu nesveicinos. Izturos tā, it kā viņa nebūtu. --- Spuldzes ir sakārtas virknē. Starp gaismām ir naktis. Iela beidzas. --- Gaiss ir zaļš. Dīķis vasarā. Cilvēki apauguši ar kaut ko glumu. --- Pasaule sastāv no pieciem elementiem. Dūmiem, kas nāk no ciema, kad pavardos deg sausi zari. Bieziem putekļiem, ko sacēlis garāmejošs ganāmpulks. Miglas, kas guļ virs upes. Slīpiem saules stariem, kuri laužas visam tam cauri. Kokiem. Retiem kokiem ar apvītušām lapām. Vēl ir slāpes, nogurums un izsalkums. --- Siets vējā. Aiztur mazliet gaismas. Tikai mazliet. Saķeru sevī putekļus un kukainīšus. Vējš tos pamazām aizpūš. |
| Friday, April 16th, 2004 | |
| 10:34 am | Vakara debesis ir krāsains stikls. Ātriem soļiem es eju pa ceļu. Dzintarā iekausētas mušas sapnis. --- Savā miegā viņš radīja vairākas pasaules, kuras tagad iet bojā, jo ir aizmirstas. --- Karalis pavēl un skatās, kā tiek izpildīta viņa griba. Vergs nes savu smago nastu un baidās no tā, kas varētu notikt. --- Kas tevi piesaista? Mīkla, kas viņā dzīvo neatminēta. --- Dūmaka. Izdedzis klajums un viena vienīga plaisa zemē. |
| Thursday, April 15th, 2004 | |
| 10:34 am | Elpa. Ceļš viļņojas kā upe. Es esmu maza zivs. Aprij, lai augtu. Kā es esmu te gadījies? --- Pelēkas noskaņas maigo krāsu saviļņots. Lidoju mākonī. Dejoju vējā. |
| Wednesday, April 14th, 2004 | |
| 10:12 am | Mūžīgs lidojums zem ēnu pinuma. Gaišu un tumšu plankumiņu ņirbēšana. Saucu un saucu mākoni. Saucu un saucu mākoni. --- Neviens neskatās pasaulei tieši sejā. Visi skatās caur plīvuru. Ja tu zini, kas ir pasaule un kas ir plīvurs, tad vari izvēlēties savu plīvuru. Savu krāsu un rakstu. |
| Tuesday, April 13th, 2004 | |
| 1:05 pm | Debesis ir pārāk gaišas, un saule ir pārāk spoža. Neatņemiet manu tumšo un auksto pasauli. Dejojošas sniegpārsliņas. |
| Thursday, April 8th, 2004 | |
| 10:12 am | Man blakus iet rotaļīgs un skaists medību suns. Tas nav mans, bet uzvedas tā, itkā es būtu viņa saimnieks. Tam līdzi stiepjas gara un smalka ķēde. Manā gultā apguļas meitene. Rotaļīgi tinu viņai ap potītēm ķēdi. --- - Kur tu ej? - Es eju citur. Lai kur tu arī ietu, es eju citur. - Tāpēc tu esi tik viens. - Es vairs nespēlēju pagalmā futbolu. Es esmu aizgājis prom arī no sevis. |
| Wednesday, April 7th, 2004 | |
| 9:51 am | Kādu laiku man nācās pa tuksnesi rāpot, jo smiltis bija pārāk staignas un nasta smaga. Es iepazinu un iemīlēju karstās un raupjās smiltis, karavānu izbradāto taku, un pieradu cīnīties. Tad es varēju piecelties un iet. --- Stari dūmakā. Sīki pilieni zaros. Toreiz es neilgojos pēc vasaras, es dzīvoju viņā. |
| Tuesday, April 6th, 2004 | |
| 10:11 am | Visi koki ir noliekušies uz vienu pusi. Kas tā ir par pusi? Vēji šeit nepūš. --- Visu dienu ceļo, lai redzētu pasaules skaistumu. Skaties augstus kalnus un bezgalīgus plašumus. Vakarā apstājies un lūkojies uz sarkaniem mākoņiem. Norieti neizprotamā tukšumā un skumjās. --- Kādreiz bija aizliegtie augļi. Tagad es netieku klāt aizliegtajiem kokiem. |