aanticulturee's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 180 most recent ones recorded in
aanticulturee's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Saturday, June 12th, 2004 | | 12:22 pm |
Esamības laime. Smalko sajūtu tveršana. Jautājumu čukstēšana tukšuma akā un atbilžu saklausīšana. | | Thursday, June 10th, 2004 | | 10:40 am |
Mežs ir nodedzis. Nav vairs koku, kas sniegtos pretī debesīm. Pelni miegaini kūp rīta saulē. | | Tuesday, June 8th, 2004 | | 10:02 am |
Miegs un tā atspulgs debesīs. Peļķē sabiruši ziedi. | | Monday, June 7th, 2004 | | 10:44 am |
Mūžīgā sajūta, ka ir kaut kas vairāk. Īgnums un dusmas. Jo viņi aicina būt laimīgam te. Es zinu, ka nevaru būt laimīgs te. Lai kā arī viņi man mālētu acis, es gribu ārā. "Nāc un dziedi kopā ar mums. Ja noticēsi un dziedāsi no sirds, tad izkļūsi ārā. Lasi mūsu grāmatas, ej mūsu ceļu, un viss būs labi." Jūsu ceļš iet un iet, un nekur neaiziet. Sola, bet neved ārā! Esi zivs akvārijā un priecājies par jaukajām stikla sienām. Esi zivs okeānā un peldi, cik tālu gribi. Peldi, cik tālu gribi un saproti, ka te jau tu esi bijis, un nekur aizpeldēt nevari. Nevari aizpeldēt prom no sajūtas, ka ir kaut kas vairāk. --- Revolucionārs ar šauteni rokā staigā pa pasauli un meklē apspiedējus, ko nošaut. Bet pati pasaule ir apspiedēju radīta, un revolucionārs ir apspiedēju radīts. Viņi to vēro pa mākoņu spraudziņu un smejas. | | Friday, June 4th, 2004 | | 10:16 am |
Spogulis ir pārklājies ar dūmaku. Vai tu dzīvo, lai mīlētu? Vai tu dzīvo, lai baudītu? Lai atvērtu noslēpumus? | | Thursday, June 3rd, 2004 | | 10:33 am |
Saule ir vienkārša. Viņa mani silda. Es esmu vienkāršs. Es esmu tas, kas sildās saulē. Es esmu sasilis un sajūtu sevī mostamies citu sauli, baltu un nenotveramu. Es aizvirzos ēnā, jo karstums ir rupjš. Neaizbaidīt balto sauli ar elpu. Neaizbaidīt ar domām. Baltas gaismas stīgas caurauž mani. Ļoti trausls. Nenolauzt zariņu sidraba birzī. Mīlēt un baudīt gaismu ar katru ķermeņa šūnu, dzert ar katru elpu. Viņa neveldzē, tikai gribas vēl un vēl, un es zinu, ka viņa tūlīt pazudīs. Jau pazuda, bet es vēl mirkli esmu citāds. | | Wednesday, June 2nd, 2004 | | 10:23 am |
Ļauj, lai tava kustība ir tava būtība. Neseko nevienam. --- Sīks bruģis, ar ko noklāts laukums un ielas. Uz katra bruģakmeņa ar krītu kaut kas uzzīmēts: dzīvnieks, krustiņš, cilvēciņš, figūriņa. Tās ir manas dienas un mani apkārtējie. Dažādi zīmējumi, bet vienmēr vienas un tās pašas krītiņu krāsas. Starp akmeņiem ir putekļi, un es esmu slota, kas tos slauka, padarot blāvākus arī zīmējumus. Kaut kur tālāk spēlējas melnacaina meitenīte, viņa ir sazīmējusi uz bruģa lielus četrstūrus un lēkā klases. Viņa pienāk pie manis, paņem aiz rokas un saka, lai es zīmēju savas klases. Pa bruģi vajag lēkāt! | | Monday, May 31st, 2004 | | 12:03 pm |
Intervija ar Džinu - Kas tu esi? - Dūmu mutulis. - Kāds ir tavs redzējums? - Tāda nav. Tikai tumsa. - Kas ir vērtības? - Kādas vērtības var būt dūmu grīstei? Es pastāvu šobrīd. - Kas ir pastāvīgs? - Varbūt daudz kas. Bet ne es. - Un kur ir tava nemainīgā un mūžīgā būtība? - Tā ir izdomāta. Nemainības ir tik daudz, cik vakardienas dūmi ir līdzīgi šodienas dūmiem. | | Thursday, May 27th, 2004 | | 10:28 am |
Virpulis salauž sienas. Virpulim nav vakardienas un rītdienas. Virpulis skatās caur dejas reibumu. Rotaļīgs melnu dūmu virpulis. Džins vai dervišs? | | Tuesday, May 25th, 2004 | | 10:30 am |
Viņi tev lika uz papīra savienot punktiņus, bet tev starp punktiņiem nebija papīra. --- Sapnis, kurā viss tika pateikts bez vārdiem. Sajūtas, kurām nav sejas. Mīlestība un pārsteigums plūst kā vējš, kā upe gar kājām, kā smarža no ziedoša koka. Mazliet gaismas, un varbūt es kaut ko ieraudzīšu. Vai arī staigāšu kā nesaprastu sajūtu apvalks, ar jautājuma zīmi smaidā. Neatņemiet man plūstošo sajūtu pusmiegu, nelieciet skatīties uz cietajiem un asajiem dienas tēliem. | | Monday, May 24th, 2004 | | 6:54 pm |
Viss ir ceļojums. Atgriešanās ir māns. Vieta ir mainījusies un tu esi citāds. Viss ir vienāds. Ceļojums ir māns. Iepazīsti vienu, un tu jau zini visus. Lauka vidū stāv sniegavīrs. Virpuļo retas pārsliņas. Klusums. | | Friday, May 21st, 2004 | | 10:42 am |
Nav svarīgi, ka tas ir kritiens. Svarīgi, ka tas ir lidojums. --- Milzīgs un vienmērīgs uguns okeāns, debesīs savijušies pelēkmelni dūmi, kuriem cauri brīžiem izspīd saules aplis. Uguns nebaida, ja tu esi maza liesma. Tu vari peldēt okeānā, bet tu nevari saplūst un aizmigt, tu vienmēr esi tu, šaudīga un nemierīga uguntiņa. Viņš skatās uz okeānu pa gabalu, no kurienes tas ir līdzīgs mirdzošam, mazliet kūpošam pienam. Viņš pieraksta tevi nodzeltējušā grāmatā, vecā kā Glika bībele. | | Wednesday, May 19th, 2004 | | 10:24 am |
Nobirusi lapa peld ezerā un skumst, ka viss ir plakans un vienāds. Varde ir nobirusi lapa, kas prot nirt. | | Tuesday, May 18th, 2004 | | 5:50 pm |
Lai atrastu sevi, viņš grieza pa gabalam nost no sevis un kļuva aizvien mazāks un mazāks. Tagad viņš ir lietus piliens. | | Monday, May 17th, 2004 | | 10:54 am |
Četras spāres. Viņu dīvainā vēlme turēties pie kaut kā pastāvīga. Viņu neizskaidrojamā tieksme pēc mūžības. | | Thursday, May 13th, 2004 | | 10:22 am |
Tu teici, ka pienācis laiks cīnīties pret pastāvošo kārtību. Kādu kārtību? Šodien es esmu skatu punkts, kas slīd cauri pārāk spilgtai un krāsainai telpai, un nezin kāpēc met tajā ēnu. Vēl vakar es biju nikns par to, ka viss ir tā, kā tas ir. Šodien es esmu. | | Wednesday, May 12th, 2004 | | 2:55 pm |
Tu esi kartupelis, kas vējā šūpo savu zaļo lakstu un pazemē krāj bumbuļus. Tu esi bērns, kuram tiek dotas baltas papīra lapas. Tiklīdz tu uz lapas esi uzvilcis dažas svītras, lapa tiek atņemta. Tu atgriezies pie baltas lapas, un tā viņi gatavo tevi lielajai dzīvei. Tu esi skrējējs. Lai cik tālu tu būtu aizskrējis, tu neapstājies. Lai ko tu būtu sasniedzis, tev vajag vairāk. Tu esi rijīgs kāpurs. Gribēju turpināt, bet man atņēma lapu. | | Tuesday, May 11th, 2004 | | 10:30 am |
Sīki lietus pilieni skrien man cauri un mazliet aizķer tur, kur esmu sabiezējis. Mani ļoti aizķer ziedošs kastanis. Jo manī nezied kastanis. Vispār nezied. | | Monday, May 10th, 2004 | | 10:07 am |
Kāds cits jau ir izstaigājis manas dvēseles slēptākās takas. --- Katrai dzīvai būtnei ir sava telpa, kur dzīvot, just un domāt. Telpa ar robežām. Arī man. | | Saturday, May 8th, 2004 | | 10:33 am |
Tevī sēž karalis. Noliec viņu malā. Aizmirsti. Viņš nav svarīgs. Sajūti vēja pūsmiņu. Sajūti ūdens kustību. Esi buru laiva. Esi daudzi. Sajūti, ko grib vismazākais. Sajūti virzienu. * Lai kur es ietu, man visapkārt ir puscaurspīdīgas lapas. Liekas, ka pat saule spīd no visām pusēm. Skaistas, bet vienādas. Viņām var iziet cauri, bet no viņām nevar izrauties. Starp viņām nevar aizmigt, un no viņām nevar atmosties. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|