6/18/12 06:22 pm - aiztikšana.
Atraušanās no zemes. Jebkur uz šīs pasaules es šobrīd varu būt.
6/2/12 12:24 pm - Aiztrako mūzas balss. Lietavas.
Līst. Tīrs un vēss. Man domas klejo un iedvesmoties tagad ir tik viegli. Gards un čaukstošs lietus. Gaiss sprāgstošā svaigumā. Mana telpa kļūst par milzīgu iespēju paradīzi un mūzas zemi , apkārt riņķo māksla un mežoņspēka interese. Es pabūšu. Aiztraukšos. Tavas siltās rokas un acu skats mani dara gaišāku.
5/27/12 03:42 pm - virpulis debesīs.
Debisī klaviermūzika un vasaras sulīgais ziedu dārzs.
Man sen nav bijusi tāda saviļņojuma sajūta, kad visaptverošs piepildījums un savienošanās ar dabu cauri katram miesas stūrītim.
Atspulgus met ābolziedu krītošās lapas, zib putnu spārni un puszili pusbaltas debesis.
Maigums. Elfība.
5/27/12 01:08 pm - Vasarās un ziedu segās
Ak, mīla! Tu trakā un nevaldāmā! Visa tā lielā laime jau tepat vien ir. Aizslēpjas brīžiem aiz darbaholisma gara un lietainām dienām.
3/20/12 01:03 am - Lielas debesis
Esmu stipra kā vētra. Vientulība dziedēsies un saule iedvesmos. Es zinu. Ticu un elpoju.
3/18/12 03:39 pm - sīciņš.
Pasaulē ir tik daudz cilvēku. Kāpēc gan baiļoties un censties kādu pieturēt(?) Apziņa, ka esi viens savā dzīves ceļā. Bez liekiem māņiem un žēlošanās, ir radusies nepieciešamība to apjēgt pilnīgāk. Niecīgas un smieklu vērtas problēmas gribu palaist vējā tā, lai izšķīstu kaut kur tālumā, lai nesaindētu kādam nabadziņam prātu, lai pie manis atgriezties vairs nebūtu nepieciešamība.
Esmu pavadījusi laisku svētdienas pirmo pusi. Darbi gaida. Gribu tējot, saldumus ēst, smaidīt un dalīties dzīvā priekā par pašu būšanu.
3/11/12 01:23 am - Kluse
Spēkojos un saprotu, ka zaudēju. Laikam jābeidz. Saskrienas tā dūša līdz pat pirkstu galiem un gribas saritināties mīļkamolā, kādu mirkli izliekoties, ka esmu drošībā. Sapņos dzīvoju citu dzīvi. Tad, nu, tur arī dodos. Arlabunakti, pilsēta, arlabunakti cilvēk.
3/6/12 03:47 pm - iemīlies.
Esmu līdz ausīm pavasrdomās. No rīta līdz vakaram. Gribu atrast pirmo mušu un sadzirdēt pirmo sprakšķošo pumpuru. Ceļoju. Tālumos.
Ejiet jūs, kategoriķi, pa gaisu! nu.. vismaz pačučēt mazliet.
Spārdeklis manī.
2/23/12 11:49 am - Es esmu.
Priede. Gaišums un vieglums.
2/23/12 01:48 am - un vēl un vēl
Es gribu uzreiz, bet es ļoti ciešos un taupos, lai Tev tiek mana visstāstošākā,
smalki spiedzīgā un nenotveramā daļa. Tāda silta un burvelīga.
Eņģeļiem piesnigušas grāmatas- tā nedrīkst!
Dodiet atplaukušu pumpuru un smaržu, kad zāle dīgst.
2/6/12 02:09 pm - ķepuroties ārā.
Kā tas nākas, ka neatceros iepriekšējo vasaru? Tikai atsevišķus skaistos brīžus. Bet nav sajūtas nekādas kopumā. Raustīšanās. Šogad tas ir jāmaina.
Kafija un saldajā- "ceļojumplānkalis".
kleitiņās un ar maziem, nepieklusinātiem smaidiem. saspūrissssssss.
1/28/12 04:07 am - Aizskatos pieklusināta
Muļķības! Vajag dzīvot! Naktskoku klusās sarunas satiekas ar izstaipīti milzīgām ziemas skaidrdebesīm. Man nav ko teikt. Varenība. Es, protams, uz palodzes nosēdusies fantazēju par savu neaizsniedzamo. Tāds dzidrums sajūtās, es netēlota un nesapinusies, ar skaidru vērtējumu par to, kas/ kurš nozīmīgs un kas/ kurš ne tik ļoti. Silts mīļums. Oranžā lampa iegaismo. Labrīt.
1/23/12 07:59 am - Austošs sniegs.
Laiks brokastīm un laiks pierast pie tumšiem rītiem. Mantas zūd. Un zūd acu priekšā. Atmiņu atdzesēt vajadzētu.
Šodien esmu skaistāka, nekā vajadzētu. Un šodien es dzeršu kafiju.
Gribētos saposties spārnos un doties uz tāli siltu vietu, kur viss zied un smaržo pēc vienas vīna glāzes pēcpusdienas uz pītiem, saulainiem krēsliem. Okeāniskums un klinšainums. Pieklusināts šarms, kas liek atgriezties. Brīve, brīve, brīve.. Mati vējā sprogaini lēkā un domām nav vietas, jo mirklība pavedinājusi. Savij mani ciešāk.
1/17/12 08:10 pm - kaut kā vakars pienāca.
nevienaneviena, pat ne visniecīgākā un vientulīgi apslāpētākā doma nav bez pamata. Un es nesaprotu, kāpēc sevī neklausos.
Kaut kas traks.
Ielīdīšu vakaram klēpī un pajutīšu šo un to. Ko saka man iekšiņa.
1/8/12 09:35 pm - un nu un.
nu ja, nu ja. Tas taču pilnmēness.
1/8/12 12:48 am - pamiers ar klusumu.
Dzirkstoši lampu nemieri
Es aizdodos pa citiem ceļiem un pie citiem viesiem.
muša palido garām. izslēdzas gaismas.
1/7/12 12:31 pm - Ilgas pārņēma mani viegli.
Sapnis tik trausls, ka ne noķert vairs to dzīvīgi smalko dvēseļu savīšanos ar drošā smaida īpašnieku, aizstāvi un iedrošinātāju. Es biju sievišķības iemiesojums. Viņš- absolūta vīrišķība. Draudi novērsti un var mierīgi svinēt pamošanos. Es tagad rītošos, un man vienalga, ka diena jau rit pilnā sparā.
Tēja. Spilgtums.
1/7/12 02:14 am - Aiz spilgtām krāsām ir vēl arī miers.
Plāns, ļoti plāns sniega brīnums klāj aukstos māju jumtus. Un Tur vienu mirkli bija arī tā vientulīgi spožā zvaigzne. Atminējos laikus, kad uz palodzes sēdēju un baudīju naksnīgo pilsētas mieru. Jūra pusdzirdami šalca un midzināja manu modrību.
Ak, šīs maigās nakts krāsas. Kaut kā visļotāk iecirtās..
Pārprāts.
12/12/11 02:14 pm - Nepieļaujamais.
Atkal pārlasīju un sapratu, ka nespēju. Nekad neticēšu un nekad netuvošos par tuvu vairs. Atgriezties sākumā un tad aizgriezties pirms zaudēta tā tīrā sajūta.
Ziemas nodevība. Bez sniega. Bez saltiem elpas garaiņiem. Stingras domas iekūst smalkos prāta tīklos un izpratne par pareizo un nepareizo lēnām izzūd.
12/10/11 12:32 am - Maigi ziema atnākusi
Esmu tieši laikā. Sasnigusi līdz pat skropstām un tējkrūzi plaukstās. Un, jā, reizēm vajag, lai kāds atzinīgi novērtē, tas uzreiz aizbiedē pilnmēness ārprātus un dod jaunu enerģiju. Ļoti.