12/6/11 12:50 am - Skābumiņš un skaistumiņš.
Lieldzērvenes. Un tāds neaprakstāmi skaists istabas stūrītis ar mīļlietām. Tur saskaņa. Manī pietrūkst laika. Bet dzīve vienalga ir skaista. Ar maziem, gaišiem notikumiem, tikšanām piepildīta. Sarunu peldes. Tas dara mani vairāk par cilvēku, mašinērija paliek aiz durvīm.
iekšējs maigums.
11/29/11 10:30 pm - sevi neatpazīt.
Just, kad kļūst lieki.
Atturības bezdibenis.
11/27/11 03:25 pm - Vētrā iekļaujos.
Sieviete vienmēr saņem kāroto. Bet reizēm ar tādu novēlošanos, ka pēcāk pietrūkst padomu, ko iesākt. Nudien, sajukums manā impulsu pasaulē..
Rīta(!) kafija. Maigas fantāzijas.
11/27/11 12:27 am - Dzedri vīrieši un ziemīgas sievietes.
Es tā nevaru. Sakārtoti un pareizi. Man sajukums valda, pāršķirtās lapas lido pa gaisu, kaut kur es atgriežos un pēc mirklīša jau atkal aizvējoju tālāk. Sniega gaidas. Silta elpa aizledotā naktsstundā. Tagad ļoti vēlētos paķert aiz rokas un iztrakoties smieklu vētrā, sataupītajā siltumā ielūgt uz kādu sarunu cīņu un pavisam aizzust stundās un dienās.
"(..)
Pasaule ar mani nesveicinās.
Tātad
es neapzināti
Šodien sev iekšā nēsāju...
ko?
Tur jau tā lieta...
Tukšumu.
Un neapzinos (..) "
/O. Vācietis/
Tāda draudzīga smeldze. Vērtētājs manī iemidzis un es ļaujos sev un savai laimei.
11/20/11 03:17 pm - eu, laternās pazūd vientuļie tagadnieši
Trauslos iespaidos ieslodzītie un pazudinātie.
Smalkie, tie ļoti smalkie sajūtu plīvuri. Iemežģīta es. Pieskāros un savijos ciešumā, lēnumā, pieklusinātās baudās. Domu bezgalībā iepinās kaut kas tik traks, ka sabijos. Bet ļāvos. Ļāvos sapņot un aizkavēties. Lielpilsētas naktsgaismās pēkšņi iebrukt vasarīgā lauku mierā un smilgu smaržā nepaklausīgi iesmieties. Tā bija mana ceļošana laikā.
Trūkumi rada kaislības un šodienā es vairs nejūtos kā piesaistītā.
Vairs nezinu neko par sevi. Bet manu iztēli kāds ir atdevis. Jautājumu ir daudz. Bet par to es domāšu rīt.
11/8/11 11:42 pm - pievilkšanās.
Ir ļoti citādāk. Domas kļūst nekontrolējamas.
Dzīvie. Ziemīgi gaisīgie.
Pavisam parasts otrdienas vakars (?) Atgriešanās sajūta.
11/6/11 01:35 pm - noķer mani vēl rudenī.
Zelta zivtiņš.
Mammas omlete, seriāls un pēdējā trīsuļošā lapa aiz loga.
11/6/11 12:41 am - Es. nav. ir.
Bet varbūt tomēr tādi cilvēki ir vairāk žēlojami, nekā apdusmojami. Kļūst vieglāk, tam pieejot no tādas puses. Un, vispār, varat mierīgi iet marinēt gurķīšus, skrāpēt sienas, censties sevi pacelt un tīkot bez mitas pēc kaut kā mana.
Man nepieder nekas un neviens. Un tā, lūk, ir mana brīvība un smaids.
Ir laiks pirms sniega. Ieturu sevi maigās domās.
Vīrakoties. Staipīties un ņemties ar sajūtām.
11/3/11 10:58 pm - Bumbulīši un bumbulītības
Dodiet man laiku. Dodiet man frizieri, mandarīnus un sievišķības. Dodiet mieru un dodiet laisku pamošanos.
Šodien ziema iesajūtojās. Tāda vēl miglaina, bet ar TO debeskrāsu. Sniegpārslu krāsa.
Tēju un siltus vārdus. Miedziņu. Tagad.
10/30/11 11:58 pm
Būt sev pāri un pāri jūtām.
10/27/11 03:36 pm - ceturtdienas esība.
neiedomājami perversa.
Tējiņa. Konfektes. Spēlēt un spēlēt un spēlēt. Pa vidu mazliet uzsmaidīt rudens krāšņumam. Ilgoties un gaidīt atgriežamies.
10/24/11 11:28 pm - Griba.
Dīvaina diena. Pavisam.
10/23/11 09:53 pm - Zaļš. Zaļš. Zaļš. :)
Tīrība- kārtība panākta. Tagad nesteidzībā plūstu no vienas interjerlapas nākamajā un mulstu un priecājos.
Dzestrs vakara gaiss ieplūst pa pusvērtu logu.
Skaista atpūta, skaista pastaiga pa vakarīgu Rīgu. Zefīrs un cepumi.
Šķiet, nopelnīta arī vanna sveču gaismā ar aukstu apelsīnu sulu.
10/23/11 12:53 am - Sirds patvērums.
Arvien mūzika. Viss top. Jāteic gan, ka samērā lēnīgi, bet tas laikam no mūžības viedokļa nebūs noteicošais. Process un tāds šķelmīgs prieks par izdarīto.
Tagad beidzot ir laiks padomāt par to, ka vajag. Vajag mājīgumu šeit iesildīt. Ar mīļumu. Ar tamborētu sedziņu un skaistpaplātīti. Ar tīrām domām. Ar sīkumiem dažiem. Mazliet, mazliet tikai..
Tās debesis tādas sniegainas šonakt un es jau uzreiz sapņoju par ziemīgiem kamīniem.
Romantika.
Mana pasaule sāk aizpildīties arvien plašākā dzīves telpā.
8/31/11 05:52 pm
Pie katras siltas vajadzības vajag ierāpties klēpī.
Pūciņa palidoja garām. Un jūs visi pārracionalie gudrīši varat iet labi tālu un turpināt grauzties arvien dziļāk bezgaršīgās ikdienas sienā. brrr.
8/31/11 11:56 am - Ieelpo mani skumju.
Ļoti smalks lietus, gandrīz smalkāks par maskām, kuras uzliek cilvēkbūtnes. Es Tevi neredzu, un man viss ir kārtībā. Es Tev nezvanu un nesatieku, tāpēc visi parādi vairs nepieskaitās. Tu klusē un nav neviena.
Es lasu senas draņķības un dusmojos uz sevi par to. Vakar raudāt vēlme. Šodienas tukšums un neizsakāmas ilgas. Pekas salst un tējai apstājies ūdens.
Es būšu cita. Drīz, pavisam drīz..
8/20/11 11:06 am - aiz kafijas.
Sist ar beigtu reņģi un saprast, ka tomēr nav jēgas.
Mežģīnes un skrullīši. Skaistlietas. Un Tu.
8/13/11 10:44 am - vingrie cilvēki un ne tik vingrie cilvēki
Kailums.
Kafija.
7/24/11 11:56 pm - Čučēt zem kailām debesīm.
Mazs un nomierinājies.
Vēla pica un vēla apziņa.
7/22/11 12:44 am - Prrrr.
Mans skapis ir kleitiņu paradīze un viss un punkts.
Sengrieķu mīti un amizantas domas.