7/12/11 11:13 pm - Aizmiglotie.
Sirds sapīta ar prātu. Tā nav viegli. Un Ego cīnās kā nelabais. Sāku pagurt.Raised By Swans- We Were Never Young
Madara
Recent Entries
Raised By Swans- We Were Never Young
5/17/11 11:52 pm - Es savus prātus vēl tomēr valdu.
Vasarīgi laimīgs un tējīgi mierīgs.5/16/11 09:00 pm - Labs un pāri pārēm labais
Pieklauvēju pie siltiem vasaras toņiem un apņemos glaudīt baltipelēcīgos mākoņus, kas tik patīkami pārslīd manam skatienam. Glaudīt ar tīrām prāta plaukstām.Smaržo viss. Smaržo pēc laika vētras.
Man pieder tas, ko jūtu un tas ir tik, tik ļoti īpaši, ka sirds no laimes jūk pa daļām. Tevi var atņemt. Mani var atņemt. Bet paliks tā saldisaldā, mierīgā garša, kurā mēs būsim vienmēr bez pulksteņrobežām. Un tā ir tā mūza, kuru tik izmisīgi un ne tik izmisīgi biju saukusi vasaras naktīs, kad tikai nakts smilgās un jūras smiltīs uzrunājos. Pati ar sevi un visu visu.
Ēnā slēptais, Tu esi atradies.
3/24/11 07:54 am - .
Ir brīdis, kad pienāk pavasaris. Iespējams, šis ir tāds.labrīt. Sāk šķist, ka vakardiena bija tikai sapnis.
12/2/10 12:30 pm - Stāstīji Tu. Man.
Iedomīgo ballīte un džezs.Vīna glāzes kūst. Tavs acu skatiens mainās no kautri apcerīga uz iekāres ugunīm. Bet es prātoju par sniegu un vakara gaismiņām.
Aizmiršanās. Atgriešanās.
Sniegavētra burbuļo. Sapņi kļūst dzīvi.
Un kas dīvaini- nekad nav pieļaujams nobeigums..
10/19/10 10:34 pm - Sajaukt dzīvi peļķu mērcēs.
Es mācos galējībās. Nav tas labākais, bet tomēr.. Atspēriens un virzība.Apjautu savu dzīvotlaimi. Sāku ļaut sev elpot. Silti, sievišķīgi sīkumi no lielā mīlestības trauka. Šodienā es sapratu, ka nav nejaušību. Šodienā sajukt.
Rudenslapu salāti uz ielas. Skaisti.
Es gribu dzeju.
8/7/10 01:32 am - .
Laiks neeksistē. Ir tikai tagad.6/14/10 03:52 am - Vai Tu zini par rītdienu visu tikpat daudz, cik es?
Ietīšos sapīšos cieši un došos pretī saullēktam. Tur tās domas netraucētas aizlidos pie Tevis, pie manis un visur citur, kur tik vien vajag. Plandošas blūzītes nosarkušas no negaisa lietus un es atpazīstu to traki mežonīgo sprogu mākoni, kurš aizved atpakaļ pie laikiem, kad sprakšķēja vīna burbulīši un vēstules krita pastkastē ar neatļauti saldu smaržu. Bohēma un saldi ķirši putukrējumā.5/29/10 02:23 am - Un tad sākās vasara..
Naktsskudriņas.4/26/10 06:12 pm - Baudas
Burvīīīīīīīgi!!!Nogurusi kā mazs bērns pēc ilga svaigā gaisa.
Bez statusa, kopābūšana, jūras krasts un mirkšana saules staros. Un mati vējā plivinās un neizsakāma brīvība.
4/7/10 12:40 am - Māksla dzīvi izlidot. Varbūt.
Pārnāk un saskaitās dienas siltumi
Uz sirds grīdas izlijis ēteriski viegls smalkums
Viss kopā.
3/13/10 09:20 pm - Šodien Tavā mierā iegulties.
Esmu kā ķiršu vētra. Saldi mokoša./par mums runā iztēles prieki/
3/10/10 12:28 am - Satiksme diviem.
"Tad domas skries ātrāk, nekā prāts spētu pamatot.."3/7/10 02:22 pm - kaut kā par augstumiem.
Pavārmākslas brīnumi.Citronkrāsā sasprogoti vārdi.
Neizsakāmi reibinoša jūsma un saules stari sejā. Aīīī!
3/7/10 02:04 am - Zaļā diena
Kad laiks nemanāms kļūst. Intriģējoši mirkļi, kuri paturas prātā. Kad viens žests, nejauša izteiksme vai vārds spēj iedegt sajūtās tik nepārprotami skaidri. Es vēlētos to visu ielikt sev līdzi kabatā un būt maiga vismaz uz brīdi.Cītara patiesībā ir ķirbis un stāsti par sprogaino rudmati, neganto spītnieci, ir gluži patiesi un nemaz ne tik ļoti seni. Esmu viegli izbrīnīta par savu vakara apetīti un nudien savās sajūtās un domās atrodos kādā pavasara visplaukstošākajā rītā.
Vēl klāt tam visam, esmu savā rīcībā ieguvusi ļoti "praktisku" lietu- zelta kartupeli.
Ģeniāla diena!
P.s. nedot jūrascūciņām pētersīļus.
2/24/10 08:08 pm - punktiņš
Šodiena bija tā diena, kad pārkāpu pāri pati sev. Neiedomājami.2/23/10 12:08 pm - Evolūcija.
PagaistošaisTas saldus melus piesaistošais
Tajā es atlaišanu atminu
Un brīvības kāpnes
Kur izplosa visu kam tuvums alkst
Tad kļūst par mieru visaugstāko
Es iešu viena
Viens nemanīts mirklis
Visvieglākajā vieglumā aptveras
Un tikai tad mīlas būris ir vieta
Kur ļaut pat uz mūžu aiziet
Bez paturēt vēlmes
Aiz jūtām nožņaugtām un meliem
Es iešu visur
Un vienmēr sev par daudz
2/21/10 12:32 pm - Laiks atnāca citā uzvalkā, bet tomēr tas pats.
Viss vienmēr ir sācies ar sniegu un beidzies ar vasaras sauli. Tur tas ir- Laiks ar zilām acīm. Tādas tam vienmēr ir- visu redzošās un vienmēr vienādas. Pazīšanās zīme. Un putnam ļauts šodien atrasties pie zilām debesīm. Un man tāpat. Tas ir trauslums visā cilvēcīguma diapazonā.
/ es vēlētos paslēpties pie šodienas un mazliet tur palikt un neko, neko nedomāt/ Powered by Sviesta Ciba