Vakarnakt ar draugu runājāmies par mūsu bērnību un padomjlaiku stāstiem. Pēc tam es ilgi nevarēju aizmigt, jo gribējās atcerēties pēc iespējas vairāk. Tāda īpaša sajūta.

Man kind a gribās gleznot. Ar eļļu un tā pamatīgi. Pilnīgi sajūta, ka varētu to kaut kad drīzumā padarīt, jo krāsas un viss pārējais man aizvien ir.

Pff, bakalaura sākumposms nozīmē cīņu ne tikai ar pašu bakalauru, bet arī ar sevi, jo ir TIK grūti saņemties. Bet tagad man ir pauzīte ar avokado-grauzdiņiem, raudenes tēju un āboliem un, tā kā winamp visu dienu trāpa uz patīkamas iepriekš nedzirdētas vai jau aizmirstas mūzikas, lietas iet uz priekšu tīri labi.

Ā, un vēl es gribēju piebilst, ka mani patiesi valdzina šodienas laiks. Lietus sajūta ir burvīga (:

Sapirkos hot apakšveļu un paralēli veicu novērojumu, jo veļas nodaļas un veikali pirms Valentīndienas ir aizraujošs piedzīvojums.

Eu, nu klau, šitāds atkusnis sūkā :D

Damn, kā man tagad gribētos paspēlēt kalimbu vai vargānu!