Fuck me! Likās jau, ka būšu laimīgi tikusi vaļā no pavasara putekšņu alerģijām (vismaz lazdu un pūpolu laiks pagāja mierīgi), bet še tev, kas tev deva - šodien šķaudu tā, ka esmu jau no tā nogurusi :D

Vispār man patīk, ka es zinu dažus cilvēkus, kuri raksta vienkārši burvīgi. Viņi raksta reti un ne pārāk gari, bet tieši tā, lai, ieraugot kaut ko jaunu, sejā iezagtos smaids, un līdz ar pēdējām rindiņām mazliet sažņaugtos sirds. Mani vispār apbur cilvēki, kuriem sanāk tik trāpīgi izteikties, ka šķiet, viņi tavu sajūtu virpuli izlaiž caur sevi un sakārto pilnīgi skaidrā un skaisti pateiktā domā.

Ar draudzeni šovakar aizgājām tepat mājpilsētas krogā pasēdēt ārā saulītē un padzert aliņu, un pie blakus galdiņa piesēdās mans pamatskolas laiku crush. Still hot as fuck :D

Tas brīdis, kad, saglabājot sakodētos datus vienā failā, tie veido 350.lpp., un nav ne jausmas, kā uz to reaģēt. Laikam visprecīzāk manas sajūtas varētu raksturot šādi --> -_-

Tādās naktīs kā šī, man gribas būt laukos. Sēdēt uz lieveņa raupjā vilnas džemperī, elpot dzestro gaisu un skatīties zvaigznēs. Tad ir tāda sajūta, ka visums ir tevī un tu esi visums.

Un tā, pēc lielā interviju transkribēšanas maratona, es esmu nonākusi tik tālu, ka nu jau man patīk dzirdēt savu balsi ierakstos :D Uztveršu to kā zīmi, ka intervēšana nu jau ir kārtīgi iegājusies un nav vairs šausmīgo neveiklības brīžu.

Svinu šodienu cepot mīdijas, malkojot gardu baltvīnu (ko nopirku to pašu mīdiju sakarā =P ),klausoties vieglu elektropopu un ķerot sauli kopā ar kaķi. Обалдеть.