Es tagad gribētu būt Jaunajā gadā, laukos pie vecvecākiem, naktī stāvot kalna galā, kur visapkārt pamalei palēnināti šaujas signālraķetes, ir auksts, bet nav sniega, tikai apsarmojusi zāle čaukst zem soļiem un tevi ieskauj elpas mutuļi un suņu rejas tālumā.

Bija aizmirsusies tā sajūta, kad uz aukstuma fona piepeši ļoti pamanāms kļūst savs siltums. Nejauši pārslīdēju ar plaukstu pār plaukstu un pār visu ķermeni pārskrēja skudriņas.

Kamēr citi rīko raganu prāvas, dusmīgi no skaidrības trūkuma un izjauktās kārtības griež pušu klientu kartes, klusi skumst vai domā, jeb izmanto iespēju iepirkties bez rindām, es jau vairākas dienas nesu sevī Ziemeļkaukāza stāstus. Video un atmiņas no 'Beslanas krīzēm' un nebeidzamā vardarbības cikla un iestrēgušajām dzīvēm ik pa laikam izplēš manī kādu caurumu. Top viens no grūtākajiem darbiem, ko jebkad esmu rakstījusi. Grūts tajā ziņā, ka, lai arī tuvojas finišs, ir stipri dalītas sajūtas, neērti just gandarījumu, neērti zināt, cik nepareizas ir lietas, neērti, ka notiek kas tāds, kam nekad un ne ar vienu nebūtu jānotiek, bet nespēja un neziņa, kā to risināt, jo tas viss ir daudz lielāks un dziļāks par pāris cilvēkiem, kuri šobrīd ir 'karaļu pozīcijā'. 'The king is dead, long live the king' ir tas nebeidzamais aplis, no kura izrauties šķietami varētu tikai vispār atmetot karali. Bet kas tad paliktu?
Tādas tās lietas, kas izrauj ārpus ierastajām domāšanas kategorijām un rēgaini velkas līdzi, jo tu tās nevari palaist vaļā. Atbildība un rīcībspēja skrāpē iekšas.

Pēdējā laikā daudz klausos latviešu hiphopu un ir tiešām forši!
Ozols & Nātre - Pilsēta naktīs

Jau stundu gaidu uz 2 minūšu sarunu ar priekšnieci, nu, joptvai!

Man nepatīk tādi brīži, kā šis, kad ir kaudze ar savstarpēji nesaistītiem darbiem, kad nevar saprast, pie kā vispār ķerties, jo visi ir jāizdara tūlīt. Tas viss manī rada pastāvīgu nemieru un liek justies slikti. Tā, ka es pat mostos nakts vidū ar sajūtu, ka esmu aizgulējusies un tad domāju, ka varbūt jāceļas un jāstrādā, kaut arī ir drausmīgs nogurums. Man patīk lieli darbi, kuri, lai arī ir sarežģīti, tomēr sniedz gandarījumu, jo ir skaidri redzams progress vai tā trūkums, kas, savukārt, ļauj izdomāt, kas par problēmu, un to risināt. Tagad ir tikai haoss un on the edge sajūta.

Ahh, uz nākamo nedēļu miljons darbu jāizdara -_-