Nez, varbūt tā nenormālākais, jumtu raujošais "high", kas rodas, esot grūti nākušu pētījumu finiša taisnē, rakstiem (t.i. dedlainiem) tuvojoties pēdējam punktam, ir kaut kāda messed up miega bada un akadēmiskā Stokholmas sindroma atvasinājuma kombinācija, bet, ak jel, cik tā sajūta ir salda. Nu tā, ka šobrīd es varētu teikt "jā" visiem vilinošajiem papildu darbu piedāvājumiem, neskatoties uz to, ka pēdējos mēnešus esmu vairākiem cilvēkiem piekodinājusi nākamreiz, kad būšu tajā pozīcijā, atgādināt man KĀ tas ir.

Un vispār - čau, Ciba!