Šī ir tā diena, kad vajadzētu pārlasīt un izrediģēt līdz šim uzrakstīto un +/- gatavo darba daļu un aizsūtīt vadītājam, bet prāts ir tajā stadijā, kad iespējams vien piespiesties rakstīt uz priekšu. Laikam šī būs tā nakts, kad būs jāizguļas, jāceļas agri, jāiet izvēdināt galvu un jādodas pēdējā ceļa posmā uz "Nolemtības Kalnu"* (Mount Doom no The Lord of the Rings, ko es labprāt gribētu saukt par "Patiesības Stundas Kalnu", jo, tur nonākot, jau viss kas var notikt).

* Izklausās baisi drūmi, bet man jau vienmēr sesijās vai studiju beigu darbos pienāk posms, kur pārņem tāda sajūta, jo beigas ir tuvu, bet priekšā tomēr vēl pietiekami daudz darāmā, lai nebūtu baigā drošības un pārliecības sajūta + nogurums un garās, iekštelpās pie datora pavadītās stundas dara savu.