Vakarvakars bija tāds, ka bija jādomā par ilgām, naksnīgām pastaigām un bučošanos parkā, jo tieši ar to man asociējas tādi vakari, kad viss gaiss smaržo pēc degošām un trūdošām lapām un ir tik maigs un dūmakains, ka izpludina ielu un fasāžu apgaismoju visaptverošā maigā zeltā. Ai, rudeņos man vispār vienmēr panesās baigā romaņķika un es staigāju apkārt un galīgi smaidos :D