Daaaaamn, pasniedzēja piedāvāja fantastisch darbu - turu īkšķus, lai tā sākums būtu pēc pašreizējā darba beigām! :)

ELLĒ JĀ! Darbiņš sanāk smuki pēc tam, kad pašreizējais būs nobeigts ^.^

Pēdējā laikā man liekas, ka gāžas no iekšām laukā viss, kas iekšā turēts un nekāds dead and cold on the outside vairs nestrādā, tik bieži sabēdājos un saraudos par visādām lietām, kas notiek pasaulē. Nez, iekšējai taisnības cīnītājai apnicis ciesties vai vienkārši PMS :D (<-- šī ir reference uz inside joke, par ko jūs neko nezināt, bet es par to atcerējos un vajadzēja pierakstīt)

Ā, un vēl bēdāšanās kontekstā es gribēju piebilst, ka pirms diviem mēnešiem pasūtīju draudzenei dzimšansdienā dāvanā grāmatu, kas ir viena no skumjākajām un tajā pašā laikā skaistākajām un jaukākajām grāmatām, ko esmu lasījusi. Bet vēl joprojām man ik pa laikam jādomā, cik ļoti okej ir dāvināt grāmatu, puse no kuras liek galīgi raudāt. Plus vēl man jādomā par iespēju, ka viņai nepatiks, bet viņai taču nedrīkst nepatikt, jo tā grāmata man ir tik mīļa. Nu ja. Stāsts par īpašām lietām, īpašiem cilvēkiem un īpašām attiecībām.