Patīkamā sajūta, kas pārņem ierodoties mājās pēc piepildītas un ļoti priecīgas dienas ^.^ Pieēsts, iedzerts, uzspēlēts, pašopingots un tas viss ar manām vislabākajām lēdijām.

Vēl šodien aizdomājos, ka tā taču būtu nenormāli traka situācija, ja tuvs radinieks (māsa, brālis) būtu baigs kretīns vai dumiķis, jo ko tad padarīt, tāpat kopā vien būtu jādzīvo. Ehh, te runā mans vienīgā bērna sindroms =D