Nedaudz samirkušas, mēs ar basām kājām/ķepām un izspūrušiem matiem/kažokiem slājām pa pielijušajām ieliņām, lēkājām pa peļķēm un aprējām visus kaimiņu suņus. Lietu var sajust visur, arī nesen nopļautā zāle un jasmīni smaržoja kā traki. Mēs redzējām gan varavīksni, gan saulrietu, gan mēnesi. Mēs izbaudījām mirkli, bet cilvēki un dzīvnieki mūs pavadīja ar aizdomu pilniem skatieniem, nepamanot, cik daudzkā skaista ir apkārt.