| |
[Dec. 17th, 2025|09:25 am] |
|
Aikentgovons, aivilgovons. |
|
|
| |
[Dec. 17th, 2025|09:17 am] |
|
Inde paralīze. |
|
|
| |
[Dec. 17th, 2025|06:22 am] |
|
LSM. Katrs fiziski neaktīvs cilvēks valstij var gadā izmaksāt pat 800 eiro |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2025|04:40 pm] |
|
Veel es pagaajushaa nogalee Selbys nopirku draudzenei ar gjimeni forshas daavaninjas, ko naakamajaa nogalee pasniegt. Un shodien izvelkot no beerniem nosleepto maisu, skatos, ka divas no daavaninjaam ir izkuupeejushas gaisaa.. maajaas nekur nav, neviens nav njeemis, poof. Visticamaak tad kaut kaa izkrita no maisa vai no ratiem. I guess it doesn't matter ja visi objekti ir banaali un draudzene visticamaak domaatu, ka why am I giving her more clutter. |
|
|
| Unreal |
[Dec. 16th, 2025|04:31 pm] |
Vai jums arii ir taada sajuuta, ka esiiba un pasaule ir paarveertusies savaadaa pliivuraa, kur nekam buutiibaa nav iipashas noziimes. Jo mees tagad dziivojam internetaa buutiibaa.
Piemeeram - Ziemassveetku kartinjas. Es vinjas it kaa gribu suutiit un jau uzrakstiiju, bet tad es izteelojos, cik banaalas vinjas izskatiisies tiem cilveekiem, kas vinjas sanjems. Vinji domaas, like why can't she just send me a Whatsapp with some gifs if she likes that shit. Is she just pretending to be a good person? Un taa pat juutas visi objekti un dekoraacijas un lietas un daavanas un pieredzes un viss on a spectrum - like an uncanny performance from the olden days, like a theatre show.
Reality is dead. Reality remains dead. And we have killed it.
So es nezinu vai suutiishu taas kartinjas. Jo liidz Latvijai pa peedeejaam darbadienaam taapat neaizbrauks. Plus veel pashi veeleejumi kartinjaas - does anyone actually still believe they will have a good, prosperous year where all their wishes come true? |
|
|
| —- |
[Dec. 16th, 2025|11:17 am] |
|
Jorks noveco sejā līdzīgi Baušķeniekam. Manuprāt, tas ir galvenais šajā stāstā. |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2025|10:43 am] |
|
JAUNS.LV Nesen laulību šķīrušā boksera un Rīgas domes deputāta Maira Brieža un Latvijas batutu fitnesa zvaigznes Aleksandras Kurusovas starpā uzplaukušas simpātijas. |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2025|10:08 am] |
Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.
Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.
Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.
Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.
p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.
PiF PAF
Prieks jūs redzēt!
P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski. |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2025|12:07 pm] |
When you're a child you don't see how everything in the world is trying to eat you or degrade you or kill you, so you think everything is an exciting paradise. When you're an adult you're just trying not to lose your mind knowing it. And when you have kids your desperation about protecting them is exponential.
Anyway, shodien atradu aiz headboard peleejumu. Visticamaak vinjsh ir izguulies kaa plakans trekns elles planktons pa visu istabu aiz sienaam un paklajiem un neefektuaalajaam plastmasas insulaacijaam.
Es ie iistu sho pretiigo maaju. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2025|10:20 am] |
|
Buenos tardes señor. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2025|09:51 am] |
|
Iekšā ej pa maliņu un, ārā ejot, paņem līdzi pārspriegumu. Tu jau jūti, vai tev kaut kas iznāk līdzi vai nē. |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|06:24 pm] |
|
Esmu izsmēlis visas citas iespējas, palikusi tikai opcija teksts kā bomba, spridzeklis, atomsprādziens, bet man ir žēl dzīvās radības, tāpēc esmu pret spridzināšanu, bet figuratīvi tas ir ne tikai pieņemami, bet pat nepieciešami, bet, kā man kā fiziskai būtnei tikt galā ar enevitablo спросят? |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|01:33 pm] |
"Katrā ziņā tādi cilvēki kā viņa, spalvas pavēlnieki, ir bīstami. Tie uzreiz liek sapīties aizdomās par neīstumu - ka tāds cilvēks nav vis pats, bet gan acs, kas bez apstājas skatās un redzēto pārvērš teikumos; tādējādi realitātei tiek nozagts pats svarīgākais, nozagta neizteiksmība."
Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem" |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|08:01 am] |
|
Vai tas ir dīfenss uz mēles? |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|07:38 am] |
|
Gaļas slīpums |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2025|10:17 pm] |
|
Pirms neilga brīža minos gar Vecrīgas makdonaldu pie kura bija pāris cilvēki ar karogiem un mikrofoniem. Tai vietā bieži vien ielu muzikanti uzstājas. Ieinteresēts, braucot tuvāk, mēģinu izlasīt, kas rakstīts uz tuvākā karoga. Kad nonācu blakus, salasīju Jēzus, savukārt vīrietis, kurš turēja karogu, teica mikrofonā - Jēzu, atsaucies. Es, protams, saulaini pasmaidīju un pamāju vīrietim. Turpināju sirsnīgi smaidīt līdz pat akmens tiltam. |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2025|01:20 pm] |
|
Četras dienas padzīvojos pa ventspils domes jumtu. |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2025|07:37 am] |
|
Ap katru domāšanas nullīti ir grāvītis. |
|
|