mans garastāvoklis ir _---_-_-______-----_. (nu, nepārtraukti mainīgs.)

man kaut kas nav kārtībā ar pasaules skatījumu.
joprojām apsveru iespēju par kritiķes profesiju. sevi un citus arī! kāpēc? un kā to mainīt? nav ne jausmas.

oh, un skola piš manu ēdienreižu režīmu. vecajā skolā varēja mierīgi izvilkt neko neēdot, te tomēr lielāka smadzeņu darbība prasīta un ilgāk stundas. tāpēc jā.
ahh, un varbūt vaina ir dalīta, ne tikai skolas, jo mana vecmamma neko negatavo mājās. domā pati, mazmeitiņ. un tad man ir slinkums un nogurums un mājās nav nekā, kas apmierina manas vēlmes un garšo, tad nekas neatliek un uztaisu to ātrāko un neveselīgāko. jopcik.


ai, bet nav ko čīkstēt un gausties. (to es atgādinu sev. un arī citiem.)

par garlaicību čīkstēt būtu absurds.

tās notikumu gūzmas notrulina uztveri. jau mazliet par tālu tā robeža - kur sākas "OMFG?!?!?!". tagad jau ir ieslēdzies tas - "skaidrs, tā ir, ok" par pārāk daudz ko.

bieži aizdomājos, ko citi darītu manā vietā.

man laikam ir savādāks tas sāpju slieksnis nekā vairākumam. tā šķiet...