šodien aizmigu darbā. pietam mašīnā, sēžot pie stūres. lol.

sapnī es biju datorspēlē un man priekšā skrēja daudz kartona zirdziņi, kuri man atgādināja par manu iepriekšējo dzīvi, kur es jāju uz kartona zirdziņiem. welcome back, šizo sapņi.

dusmas mazliet uz lindu, kura vakar mani aizvilka uz kaut kādu dzīvokli. agri no rīta līdām ar niklāvu ārā pa logu, lai varētu tikt mājās.


hm. jāsakopjas un jāiet šodien uz sasodīto balto nakti, laigan negribas, bet apsolīju jau.

bieži parkos smejos par citiem, kuri nemāk skriet, bet sāku domāt, ka pati nemāku. mūžīgi skrienot lielus gabalus sāp apakšējās ribas. sajūta, ka tūlīt izplīsīs no ādas. nu tam tā galīgi nevajadzētu būt, ja es būtu kaulaina, vēl būtu saprotami, bet nē.

nujā, vakar skrienot nesāpēja, bet šodien sāp.
man bail :S

vispār man ir pārāk traki daudz no kā bail visās dzīves sfērās un tas nav forši.