el

bieži parkos smejos par citiem, kuri nemāk skriet, bet sāku domāt, ka pati nemāku. mūžīgi skrienot lielus gabalus sāp apakšējās ribas. sajūta, ka tūlīt izplīsīs no ādas. nu tam tā galīgi nevajadzētu būt, ja es būtu kaulaina, vēl būtu saprotami, bet nē.

nujā, vakar skrienot nesāpēja, bet šodien sāp.
man bail :S

vispār man ir pārāk traki daudz no kā bail visās dzīves sfērās un tas nav forši.