mēs ar paulu braucam ar mašīnu - viņa pie stūres, es blakus. mašīnā sēž arī matīss, mēs viņu izlaižam pie kaut kādas maximas un gaidam atpakaļ. viņš nenāk, tāpēc braucam tālāk, iekšā kaut kādā mežā. mežā ir sasodīti daudz ķīniešu un es esmu dusmīga tāpēc.(tas taču ir latvijas mežš) un visur tie sasodītie ķīnieši. braucam vēl uz priekšu un tur pēkšņi PANDA. nu, cmon.
un pirms tam vēl bija sapnis, kur stāvu pie milzīga apļveida akmens pulkstens vai kartes, kas ir novietots uz zemes. un apkārt lidinās melns vienradzis un stāsta, ka cilvēki pārāk asi uztver nāvi (viņš laikam kinda tās izgudrotājs skaitās) un ka tas tā nav paredzēts.