Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā... - 17. Aprīlis 2011
17. Aprīlis 2011
- 6dienaaaa
- 17.4.11 18:38
- Vakardiena. Nu, jā. Plānu gandrīz vai nav, ceļi kkur aizved, un pēdējā laikā pat neierastos virzienos. Karuseļi again. Gandrīz vai pavisam baudāms brīdis apstāties augšā ar skatu uz naksnīgo pilsētu tik vien kā uz pāris sekundēm. Iedomājos, cik saviļņojoši varētu būt griezties pilnīgā klusumā, kad tur neviena nav, nevienam nespiedzot ausī. Visādi pit stopi vakara pastaigā. Daži labi satikti dārgie, draudzīgie. Te jāpiebilst, ka svešus cilvēkus sapazīstināt ar maniem draugiem ir bīstami, jo miru pie tādiem tekstiem kā - nu, stāsti par sevi; kādi ir tavi nolūki; ja tu viņai darīsi pāri, es tev salauzīšu kājas, jo mēs viņu mīlam, un es nopietni(tas gan tiek teikts ar tādu planējoši, mīlīgu sejas izteiksmi). Tajā brīdī, lai arī cik smieklīga bija situācija mani pārņēma sajūta, ka ir cilvēki, ar kuriem mums mēdz brīžiem atšķirties viedokļi, bet lielos vilcienos ir sajūta, ka viņi vienmēr man būs, lai kas arī notiktu, un tā sajūta ir sasodīti laba. Un jā, vakara noslēgums Miitā, skatoties youtūbe video, kas projicējās uz sienas, uzrakstot uz salvetes "Ten Beras. Braces. Lūdzu, lūdzu, lūdzu :)" un iedodot videolicējpuisim, baudot, smejoties un skatoties uz ļoti slaidu meiteni, kas visu vakaru gorās interesantās kustībās, gandrīz ne brīdi neapstājoties. Brokastis Lauvas namā ap 6 a.m. Pilsētas klusums. Sajūta, ka gribas, lai kāds piestāj ar moci pie mājas, neko neprasot un nerunājot aizved mani kaut kur projām pierūcinot pilsētas rīta klusumu.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 17.4.11 19:07
- Jā un vēl... apsveru domu kādu pētījumu uzrakstīt par cilvēku satikšanu internetos, komunikācijas atšķirībām skaipā un in rial laif. Pēdējā laikā apzināti satieku ieriekš nezināmus cilvēkus. Situācijas pilnīgi dažādas. Ar dažiem jau kādu laiku ik pa brīdim komunicēts skaipā vai draugos, daži gandrīz vispār nepazīstami. Tik daudz novērojumu un interesantumu. Tik dažādas situācijas un sajūtas. Droši vien, ka es kaut ko meklēju, ceru uz kaut kādu maģisku un neticamu saikni mazliet, un tā it kā pa ceļam kaut kādas saiknes ir, intereses ir, jauki pavadīti brīži, smiekli un pārsteigumi...Tik tik dažādas uzvedības un izpratnes. Man patīk tā darīt, patīk vērot cik viņi visi ir dažādi. Man patīk, ka vakaros brīžiem tik dikti pīkst skaips, un es nezinu ko satikšu rīt vai parīt vai varbūt nekad. Viss ir tikai sajūtās, laiks pildās ar maziem, jaukiem mirķļiem, kuros esam viens otram.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
Powered by Sviesta Ciba