Domas, kas galvā...

6dienaaaa
17.4.11 18:38
Vakardiena. Nu, jā. Plānu gandrīz vai nav, ceļi kkur aizved, un pēdējā laikā pat neierastos virzienos. Karuseļi again. Gandrīz vai pavisam baudāms brīdis apstāties augšā ar skatu uz naksnīgo pilsētu tik vien kā uz pāris sekundēm. Iedomājos, cik saviļņojoši varētu būt griezties pilnīgā klusumā, kad tur neviena nav, nevienam nespiedzot ausī. Visādi pit stopi vakara pastaigā. Daži labi satikti dārgie, draudzīgie. Te jāpiebilst, ka svešus cilvēkus sapazīstināt ar maniem draugiem ir bīstami, jo miru pie tādiem tekstiem kā - nu, stāsti par sevi; kādi ir tavi nolūki; ja tu viņai darīsi pāri, es tev salauzīšu kājas, jo mēs viņu mīlam, un es nopietni(tas gan tiek teikts ar tādu planējoši, mīlīgu sejas izteiksmi). Tajā brīdī, lai arī cik smieklīga bija situācija mani pārņēma sajūta, ka ir cilvēki, ar kuriem mums mēdz brīžiem atšķirties viedokļi, bet lielos vilcienos ir sajūta, ka viņi vienmēr man būs, lai kas arī notiktu, un tā sajūta ir sasodīti laba. Un jā, vakara noslēgums Miitā, skatoties youtūbe video, kas projicējās uz sienas, uzrakstot uz salvetes "Ten Beras. Braces. Lūdzu, lūdzu, lūdzu :)" un iedodot videolicējpuisim, baudot, smejoties un skatoties uz ļoti slaidu meiteni, kas visu vakaru gorās interesantās kustībās, gandrīz ne brīdi neapstājoties. Brokastis Lauvas namā ap 6 a.m. Pilsētas klusums. Sajūta, ka gribas, lai kāds piestāj ar moci pie mājas, neko neprasot un nerunājot aizved mani kaut kur projām pierūcinot pilsētas rīta klusumu.
Tags: partī taim, sajūtas notikums
0 izrunājās runāšu tagad vai klusēšu visu mūžu