18. Jūlijs 2010

• pa dzīvi - pozitīvi
• 18.7.10 14:56
• Jēj, mājas! Sagurums diezgan pamatīgs, esmu pārlaimīga tikusi pie aukstas dušas un saldējuma kokteiļa, citādi man jau likās, ka putekļi un netīrumi veido + kg manai ķermaņa masai, fuj nu. Mēģināšu konspektīvi par pasākumu... nerunājot jau par mūziku ar ko viss bija nais, tur nu neizplūdīšu, bet par pārējo pa punktiem:
  * Cilvēku daudz, bet nu tā auditorija bija paciešama, vienīgi daudz cilvēku arī nozīmē milzīgu cūkukūti un mežonīgi piedirstas/pievemtas plastmasas būdiņas...
  * Secināju, ka palieku veca, jo bez maz gribās dzīvot netālu kautkur kādā viesu namā vai viesnīcā, kur var nokrist mīkstā gultā un normāli nomazgāties. Gulēt guļammaisā uz zemes gan bija bez vainas, bet kautkā sāka baigi komforts prasīties pēc tādām 2 naktīm
  * Kā rādās, cilvēki zem grādiem ir emocionālāki, un ik pa laikam apkārt kāds risina savas attiecības, šķirās, raud, bļauj vai vienk. kasās, īpaši saturīgi konflikti, protams, bija padsmitniekiem... Uznāca pat bik besis pirmajā vakarā, ka man nav ar ko pakasīties :D
  * Forši tas, ka daudz pazīstamu cilvēku ar kuriem bija fun, nesākšu uzskaitīt, bet par kompāniju patiess prieks :)
  * Nenormāli skaisti visādi brīži, kurus vērts piefiksēt, lai atcerētos... dikti jauka čila atmosfēra vakarā šūpuļtīklu zonā, gulēšana pie jūras guļammaisā 3 a.m. plastmasas glāzīšu dabiskajā "piesārņosim pludmali" instalācijā starp dejojošiem cilvēkiem un dīdžeju, kas ik pa laikam iebļāvās - BALLLLĪIITĒEEE!, dziesma, uz kuru veiksmīgi paspēju un, kas man uzzīmēja smaidu līdz ausīm. :)  u.t.t.....
  * Sāku domāt, ka vai nu 16gadnieces par daudz vecas mūsdienās izskatās vai kā, jo man līmējās klāt gandrīz tikai tādi, kam gribējās paprasīt - puikiņ, a tu vispār zini cik man gadu? :D
  * Ap aprīli mūsu valstī būtu jāpieaug dzimstībai, visās malās viss notika, interesanti pārsteigumi daudziem būs, īpaši tiem, kas neko neatcerēsies
  * Atklāsme - ņirgāties par cilvēkiem, kas izslēgušies dīvainās pozās vai plikām pakaļām nevajadzētu, jo neforši paliek, kad kāds viņiem sāk pulsu taustīt, bet nu es gan rēķinos, ka par mani ņirgāsies, ja esmu tādā stāvoklī... tikai bildes atsūtiet
  * Dikti frorši, ka bija telefonu lādējamais punkts, bet par skādi nenāktu arī bankomāti, cigarešu un prezervatīvu aparāti, tas tāds ieteikums organizētājiem...
  * Vēl viens jocīgs notikums festivāla ietvaros... tā kā pagājušo reizi, kad uz ielas redzēju sava dārgā vīrieša māsu un solijos nākamreiz, kad viņu redzēšu pateikt viņai čau, tā arī darīju :) Vispār jau smieklīgi droši vien, tā pieiet un parunāt vienk. it kā svešu cilvēku, bet tomēr savā ziņā pazīstamu, labākais sākumteksts no viņas puses bija - nu, stāsti... :D Teicu, ka viss ok, lai nesatraucās par brāļa mentālo stāvokli, pats viņš cepures sev neada, un nerunā ar iedomāto draudzeni. :) Vispār baigi frīkī runāt ar viņa māsu un redzēt līdzīgus sejas vaibstus, iedomāties par to, ka viņa viņu pazīst visu dzīvi, bet es vēljprojām neesmu pat tuvumā bijusi... jokaini, ka es jums saku...
  * Ā un jā, sasmējos pati par sevi, kad Kikem krācot zemē koncerta laikā man tika pajautāts, ko ar viņu daram un es pateicu - tā jau vairs nav mana problēma :D Pametu aci uz Lindu, bet nikni skatieni uz mani netika raidīti, tā ka laikam jau bij ok, bet vispār baigi interesanti, man vienmēr ir paticis vērot savus bijušos jaunajās attiecībās, moš man kādreiz paliks skaidrs kā vajadzēja pareizi :D
  
  Vispār viss forši, beidzot jūtos kautcik atpūtusies, domas par darbu cītīgi dažas reizes atvairīju un bij ok :) Paldies visiem foršajiem par kompāniju. Īpašie paldies kitkat par turpceļu un goo par atgriešanu civilizācijā. :)
  
  Un kapēc tagad, kad man nav spēka lēkāt pa peļķēm ārā tik skaisti līst, m?
  
  Labi, foršie, lai jums visiem pozitīva nākamā nedēļa!!!
  
  Tags: funī, love storī, notikums, sajūtas
• 7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• nu tiiiikkkkkk ļoti....
• 18.7.10 23:19
• Biju tik nenormāli noilgojusies pēc Tevis pa šim dažām dienām...tagad, kad varu uz Tevi atkal skatīties ir iestājies miers un pilnīga iekšējā smaida sajūta. Gribās Tev pateikt, cik ļoti patiesībā es gaidīju to mirkli, kad es varēšu kādam pavisam pa īstam pateikt - es Tevi mīlu, nu tiiikkk ļoti, ka es nekad nevarēšu to Tev pastāstīt vai parādīt, nu tik ļoti, ka liekas, ka apstājas laiks, kad uz Tevi skatos, tik ļoti, ka gribās dalīties ar visu pasauli savās varavīsnēs, ziepjuburbuļos un iesiet striķīti rozā mākoni, lai velkās virs manis un nepazūd, es mīlu visu, katru sīkumu, kas man Tevī patīk un katru sīkumu, kas mani kaitina, es mīlu Tevi tikpat arī tad, kad esmu dusmīga, un tas viss ir tik tik..., ka man tā visa brīžiem ir par daudz, ka es nesaprotu, kur to visu likt, un par ko es esmu kautko tādu nopelnījusi, un jāatzīst, ka ir tik daudz brīžu, kuros klusiņām sariešas acīs asaras...aiz laimes, ka tā ir noticis... un tapēc, ka tagad guli es skatos uz Tevi un man to visu tikļotumu šobrīd nav kur likt, jo ir tik maz vēl palicis, un tomēr brīžiem liekas, ka vesela mūžība...
  Tags: love storī, sajūtas
• Šo ierakstu nevar komentēt.