Domas, kas galvā...

kataklizma
14.8.10 13:13
Brīžiem man liekas, ka visums pret mani sazvērējies... īsāk sakot...aizķēru kompi un nometu zemē kā atvērtu grāmatu (btw uz galda bija stabili nolikts, bet nu neprasiet kā), nabadziņš protams raudāja, pacēlu, samīļoju, bet bija jau skaidrs, ka monitora abstraktā māksla liecina, ka laiks tomēr būs šķirties...Vispār šitais kompis jau no paša sākuma bija neveiksmīgs, varēja uzmanīties cik grib, bet viss tāpat notika, brālis ar spraitu aplēja, adapteri mira viens pēc otra... un vēl nez, var jau būt, ka bez 17" var iztikt, jo nu gaigais ķieģelis tomēr, ja tādu jānēsā apkārt... Tagad tikai jācer, ka cietais dzīvs, vismaz tā rādās, jo backupi ar nav kādu laiciņu taisīti... heh...varbūt visums mani radina pie izturības ar pēdējā laikā uzkrautajiem pārbaudījumiem, nez... tagad tik jādabū kautkur kāds monitors un jāietestē vai iekšas dzīvas un tad portablais ķieģelis kļūs par stacionāro "mīlimanikādsesmu" kompi.

Paraudājām, iedzeram Xanax un tagad tas viss pat smieklīgi liekas :) Faaak kā man vajag brīvdienu, es jūku prātā jau...

Ā, nu jā, moš sākumā vajag horoskopu izlasīt un tad vispār datoram klāt skarties... :D
Tags: d, darbs, sajūtas
0 izrunājās runāšu tagad vai klusēšu visu mūžu