Šeit ir 20 jaunākie dienasgrāmatas ieraksti ieraksti lara dienasgrāmatā:

[ << 20 vecākus ]

Tuesday, August 20th, 2024
10:43	Konservēšana Kādas ir jūsu iecienītākās aliču konservēšanas receptes? Būšu pateicīga par ieteikumiem. Der gan saldas, gan nesaldas versijas. Kompoti, skābējumi un čatniji arī velkamēti. (16 Comments |Ir ko piebilst)
Monday, May 27th, 2024
09:22	vizuālā statistika 17,605 fotoattēli un 191 video - tā ir mana telefona bilžu krātuve. Cik jums? (24 Comments |Ir ko piebilst)
Sunday, March 3rd, 2024
21:51	Sēžu pie loga un skatos ziemeļblāzmu. Tik izteikta! Gaisma dejo debesīs. Ejiet ārā un skatieties. Nezinu, vai var redzēt Rīgā, bet Kurzemē var. (2 Comments |Ir ko piebilst)
Sunday, September 24th, 2023
22:42	Sēņu rezidence. Pirmās nedēļas noslēgums Vācu-austrāliešu māksliniece sasautēja bumbierus vīnā, un ēdām ar saldējumu. Šādi tikām vaļā no pusmaisa saldo bumbieru. Savam saldajam vēl uzlēju pa virsu nedaudz Vana Tallinu, un tad vispār bija ekselenti. Lai arī patiesībā visgaršīgāk bija vispār bez nekā - tikai tāds sautēts, vesels bumbrieris. Klāt neliek neādus cukurus, bar uzbērt kanēli, muskatriekstu, kaut ko tādā garā. Desmitos vakrā pēc nopietnas sapulces sēdējām rezidences virtuvē, ēdām bumbieru saldo ēdienu un smējāmies par muļķīgiem interneta jokiem. Šī bija laba diena, šī ir laba dzīve. Salds vakars. (Ir ko piebilst)
18:31	Ko darīt ar diviem Rimi maisiem pilniem ar saldiem, jau drusku pamīkstiem bumbieriem? Tik daudz apēst nespējam. Kā tos ātri un nesāpīgi, bet ļoti garšīgi pagatavot tūlitējai apēšanai? (15 Comments |Ir ko piebilst)
Tuesday, February 21st, 2023
20:10	Kaut kas mīksts un pūkains Lielveikals Depo. Pie kases. Pirms manis iepērkas vīrietis, pārdevēja skenē viņa preces, vīrietis samaksā, dodas projām. Mana kārta. Pārdevēja skenē manus pirkumus. Pirms paspēju pastiept pretī bankas karti maksāšanai, pārdevēja pajautā: "Varbūt vēlaties veļas mīkstinātāju Pūkainītis?" Pārdevēja norāda uz dzeltenām un rozā pudelēm ar Pūkainīti. Es: Paldies, šoreiz laikam nebūs nepieciešams. Kasiere: Es jau tikai sievietēm piedāvāju. Es: Nu jā, vīrieši varbūt nepirktu tādu Pūkainīti. Kasiere: Nē, vīrieši saka, ka par veļas mazgāšanu sievām jārūpējas. Pēc tam labu laiku domāju, kā ir ar vīriešiem un veļas mīkstinātājiem, un vai tiešām vīrieši saka, ka par veļas mazgāšanu jārūpējas sievām. Gan jau, ka vīrieši arī mazgā drēbes, bet vairākums nelieto veļas mīkstinātāju. Es arī nelietoju veļas mīkstinātāju. Bet varbūt vajadzētu. Ja jau esmu sieviete. P.S. Pūkainītis ir izdomāts nosaukums. Neatceros, kāds bija īstais veļas mīkstinātāja nosaukums. Bet kaut kas uz to pusi bija. Tikai angliski. P.P.S. Vai jūs lietojat veļas mīkstinātāju? (35 Comments |Ir ko piebilst)
Thursday, January 26th, 2023
17:19	Ko darīt? Un ko tu, cibiņ, darītu ar trīs bļodiņām tīru, baltu cūku tauku? (37 Comments |Ir ko piebilst)
Thursday, September 1st, 2022
08:43	Divos teikumos Sapnī redzēju, kā rakstu Cibā par to, ka vasara pagājusi pārāk ātri un neesmu paspējusi ne atpūsties, ne arī izdarīt to, ko biju cerējusi izdarīt, un vēl sapnī iedomājos par to, ko gan teiktu Dienasgrāmata, ka varbūt pārāk garlaicīgi tādi nožēlas pilni ieraksti, un tad pamodos un sapratu, ka tas bija tikai sapnī, bet, jā, patiešām, vasara ir aizgājusi, un es nepaspēju ne atpūsties, ne kaut ko uzgleznot, ne pienācīgi sagatavot Rīgas māju ziemai, esmu tikai joņojusi un centusies visu paspēt, pa brīdim paceļot skatu augšup un ieraugot ainavas, debesis, garām skrienošos mākoņus. Tāda vasara. (1 Comment |Ir ko piebilst)
Wednesday, September 8th, 2021
17:07	Togetherness Pirms brīža pagalmā Codes ielā iesoļoja vista. Tumša. Smuka. Draudzīga. Nāk klāt un sarunājas. Ieliku apkaimes soctīklos ziņu, ka meklēju saimnieku. Tik mīlīga vistiņa, jācer, ka drīz pieteiksies īpašnieks, jo kaķim diez vai vistiņa būs vienaldzīga. (8 Comments |Ir ko piebilst)
Friday, September 3rd, 2021
13:23	Sapņu pieraksti (zinu, ka lasīt citu cilvēku sapņus ir garlaicīgi). Sapņots šorīt Man jāpiedalās Oskara pasniegšanas ceremonijā. Ceremonija sākas tūlīt, es jau kavēju, ļoti stipri kavēju. Es zinu, ka man tur ir jābūt, esmu nominēt kaut kam par kaut ko, bet ir skaidrs, ka es nedabūšu balvu, un arī tas ir skaidrs, ka man tur neviens nepievērsīs īpašu uzmanību. Mana dalība ir tikai formalitāte. Un tomēr man tur ir jābūt obligāti. Tūlīt jābūt. Man mugurā rūtains flaneļa krekls un noļukušas sporta bikses, kājās gumijas zābaki. Es nesu spaini. Man nav laika pārģērbties, un pat, ja būtu, man nav tādu tērpu, kas būtu piemēroti tik svinīgam gadījuma. Es redzu iztēlē dīvas fantastiskos tērpos, pozējot uz sarkanā paklāja, un, bļin, man nav vispār nekā, ko uzvilkt uz to sasodīto ceremoniju, un tad es saprotu, ka nav citas izejas - ir jāiet tādai, kāda esmu. Un es dodos turp, kaut kur, pat nezinu, kur un kā, bet apzinos, ka slāšu pa sarkano paklāju gumijniekos un flaneļa kreklā, un ar bleķa spaini rokās. Tāda man Oskara ceremonija. (4 Comments |Ir ko piebilst)
Wednesday, April 21st, 2021
15:44	Jāpieraksta vēsturei. Šodien biju pie friziera. Iepriekšējā reize bija 2020. gada septembrī. Pagājušajā gadā frizieri apmeklēju divas reizes. (6 Comments |Ir ko piebilst)
Wednesday, February 17th, 2021
11:23	Gavēnis Mēģināšu šogad atturēties no soctīklu dzīves. Nezinu, kā man ies. Varbūt vienīgi Cibu atstāšu. Bet, ja nerakstu līdz Lieldienām, tas nozīmē, ka esmu baigi stingra rakstura katoliete, un spēju arī no Cibas atturēties. Bet, ja rakstu, tad stipri pēc Cibas ilgojos. (8 Comments |Ir ko piebilst)
Friday, January 29th, 2021
04:50	Naktsdzīvnieks Labrīt, Ciba! Naktī mani vairākas reizes pamodināja kaķītis. Katra nakts ir laimes spēle - varbūt kaķītis gulēs visu nakti mierīgi, un tad arī es varēšu visu nakti gulēt mierīgi, bet varbūt kaķītis gribēs vairākas reizes pagrabināt alvejas kātus un lampiņu virtenes, pāris reizes paēst un kādu reizi iziet ārā pačurāt un pastaigāties, kā arī pēc tam nākt iekšā siltā istabā, atkal paēst un kaut ko pagrabināt. Pagājušajā naktī kaķītis gribēja pilnīgi visu vairākas reizes. Tagad mierīgi nolikās gulēt manā savandītajā gultā, bija dusmīgs, kad gribēju viņu paglaudīt. Lai lieku šo mierā, viņam jāguļ! (12 Comments |Ir ko piebilst)
Thursday, December 24th, 2020
11:29	Ziemassvētku brīnums Mana psihe sagādāja brīnumainu Ziemassvētku dāvanu. Šorīt pamodos pēc sapņa, kurā pie manis atnāca vienradzis. Tas bija balts ar pelēkām krēpēm. Es stāvēju ķiršu dārzā, un vienradzis pienāca man kāt. Sapnī brīnījos, cik viņš reāls. Nekāds tur izskaistināts, mirdzošs brīnums. Normāls vienradzis. Kā jau zirgveidīgajam viņam bija mīksta, silta spalva, rags bija savērpts spirālē, drusku apbružāts un pelēcīgs kā ilgi kalpojis. Sajutu viņa silto elpu. Ļoti bikli pastiepu roku un ar plaukstu pieskāros maigajai ādai starp nāsīm. Silts un mīksts. Bija drusku bail. Nevar jau zināt, ko tāds darīs, kā uzvedīsies. Bija sajūta, ka notiek kaut kas ļoti neparasts. Un reizē arī domāju - lūk, viņi taču ir īsti, pavisam īsti. Vienradži. Mīļie. Novēlu jums katram savu vienradzi. Satikt un noglāstīt. Pavisam īstu vienradzi! Priecīgus svētkus! https://en.wikipedia.org/wiki/Unicorn#/media/File:DomenichinounicornPalFarnese.jpg (11 Comments |Ir ko piebilst)
Friday, December 18th, 2020
16:05	Pelēkā laikmeta liecības Biju pastā darba uzdevumā. Vienā no neglītākajām pasta nodaļām, kāda jebkad redzēta. Imantā. Kaut kādā padomju celtnē ar tuneļiem un pārejām. 25 min jāgaida rindā. Pelēki cilvēki neglītos mēteļos stāv aiz pasta durvīm un kā apmāti lūkojas uz tablo. Man bija ļoti smaga kaste, kuru es pat 5 min nevarēju noturēt rokās, bet, pateicoties pasta aplikācijai, varēju atstāt kasti mašīnā un apmeklēt tuvējos veikalus. Kaut kāds krievu preču veikals, kur viss ļoti dīvains. Nopirku divas limpenes un nagu vīli. Vēl arī zeķbikses pelēkā krāsā. Plaukti pustukši. Varbūt izpirkti pirmssvētku trakumā. Kaut kādi tuneļi starp veikaliem. Viss pelēks un drūms. Kādā garenā telpā darbojas frizētava. Tur droši vien viss ir saglabājies autentisks no deviņdesmito gadu sākuma. Milzīgi, tukši, pelēki logi. Dāmas ar folijā ietītām šķipsnām. Izmisuma frizūras. Audumu veikals, kam izkārtnē rakstīts "Biljards". Kāpnes uz augšu, kāpnes uz leju. Apdrupušas un slīpi noslīdējušiem pakāpieniem. Aizbrauciet uz to veikalu un pasta nodaļu tie, kam tagad grūti, kas ilgojas padomju desu saldās garšas. Aizbrauciet un atcerieties, kāpēc mēs tā dievinājām ārzemju košļeņu papīrīšus. Dievs, svētī Latviju! (6 Comments |Ir ko piebilst)
Wednesday, November 25th, 2020
08:32	Viens rīts Šis ir bijis ideāls rīts. Pamostos sešos bez modinātāja. Kafija, dienasgrāmata, dienas ziņas. Tad iekurinu krāsniņu darbnīcā. Kaķim brokastis. Eju sasveicināties ar L. Viņa mostas. Tagad vēlreiz jāvāra kafija kanniņā uz plīts. Ar putotu pienu. Un tam visam fonā novembra pelēkā krēsla, mitrais gaiss, gar logu peldoši dūmu mākonīši no skursteņa. Tik maigs novembris, silts, saudzīgs. Arvien vairāk mīlu tumšos mēnešus, slapjos un neērtos. Nu jā. Tikai pierakstu. Tāds rīta foto. (2 Comments |Ir ko piebilst)
Thursday, August 13th, 2020
17:52	Katrā pasakā vajag pūķi. Ždanoka ir "Mūsējo" pūķis. Visi viņu pamana, šausminās par ugunīgajiem spļāvieniem un baida bērnus ar ždanokpūķi. Varētu šo lappusi aizlīmēt un mierīgi lasīt tālāk smuki un harmoniski. Lai bēni nekad neuzzinātu, ka ir tādi mūsu valstij nelojāli cilvēki. (5 Comments |Ir ko piebilst)
Saturday, March 14th, 2020
17:34	Šodien pusdienlaikā mēģināju atvērt Cibu, bet tur rādīja, ka kaut kāds errors - mēģiniet vēlāk. Sabijos, ka jūs pazudīsiet. Un ar ko tad runāšos šajos nemierīgajos laikos? Man pagaidām nekādi neizdodas iemājoties. Esmu darbā kā parasti. Tas, ka atcēlās performanču pasākumi, dod man iespēju maketēt iekrātos darbus arī nedēļas nogalē. Birojā esmu viena pati, tātad sociālā izolācijā kā valstī noteikts. Galva sāp. No maketēšanas, no ziņu gaidīšanas, no domām par tuvajiem, par sevi, par dzīvi. Kā jums klājas? (21 Comments |Ir ko piebilst)
Monday, December 16th, 2019
12:14	Pamodos pēc sapņa, kurā pēdējie vārdi bija: "Dievs pat no visnepareizākajām situācijām spēj cilvēkus padarīt laimīgus." (Ir ko piebilst)
Tuesday, August 27th, 2019
15:21	Starp augustu un septembri Kad tieku pāri bēdām par to, ka dienas kļuvušas īsākas, katru gadu kā no jauna atklāju to, cik ļoti man patīk rudens gaisma. Tā ir bieza un dzidra. Un ēnās tumši zila tumsa. Mostos sešos bez modinātāja. Ārā ir krēsla, saule vēl tikai pacelsies aiz Mārupītes melnalkšņiem. Migla stāv kā klusa, caurspīdīga siena. Putni klusē. Pilsēta klusē. Virtuvē pustumsā vāru kafiju, gaismu neieslēdzot. Pēc tam ar kafiju sēžu gultā, skatos logos. Debesis no bezkrāsainām vēršas zilas, liepu galotnes kļūst rudas no rīta saules. Es domāju par to, cik ļoti man patīk. Vienkārši patīk. Es nezinu, kas tas ir. Dzīvot. Laikam tā to sauc. (2 Comments |Ir ko piebilst)