Zane
Recent Entries
6/8/24 08:36 am - tā es strādāju... :}
"It is difficult to obtain the friendship of a cat. It is a philosophical animal... one that does not place its affections thoughtlessly."
tas ir B. ielas pagalma kaķis pirms diviem gadiem - melna ķivere, lai stātos pretī jebkam, pūķa acis un pa vidu rozā.
tagad viņš tāds pats, tikai varbūt vēl kaķiskāks.
es varbūt šodien tur ieskatīšos.
ja paveiksies, satiksimies.
ja ne, tad kādu citu reizi.
6/8/24 06:26 am
labrīt, kad sestdiena ir gandrīz darbadiena... redzēju skaistu sapni. glaudīju kaķus Čefčauenā. man bija kleita, kas kustoties nočaukstēja gandrīz kā pilsētas nosaukums, kad to izrunā. gulēju pie vaļā logiem, nedzirdēju pilnīgi neko no negaisa, pat ja tāds bija, un šorīt ir gandrīz auksti.
6/7/24 06:21 am
pirms gulētiešanas uz labu laimi no reiz Otrā Elpā izmakšķerētās The Picador Book of Latin American Stories uzšķīru un izlasīju João Guimarães Rosa stāstu "The Third Bank of the River". ļoti patika. tas bija tieši tas, ko man vajadzēja izlasīt, man šķiet.vakar manā pastkastītē bija iemesta citam cilvēkam adresēta vēstule.
mājas un dzīvokļa numurs tas pats, bet iela cita.
iemetu citā pastkastītē.
es tagad domāju, vai šodien tā vēstule būs iemesta atpakaļ manā pastkastītē.
es jau izlēmu, ko tādā gadījumā darīšu.
iemetīšu citā pastkastītē, protams. ;D
sapnis parādīja, kā viss sakūst kopā, kad nespirinos nekam pretī - jasmīnu vējš, upes trešais krasts un nomaldījušās vēstules.
6/5/24 08:36 pm
"The trick time plays is to lull us into the belief that everything lasts forever, and although nothing does, we continue, inside our dream."es gribu izlasīt visu to grāmatu.
un vēl Paul Lynch "Prophet Song". tur kaut kas tāds bija, aiz kā toreiz pavirši pāršķirstot aizķēros.
un būtībā gandrīz visu, ko savā instagramā piemin Liina Bachmann. es nezinu nevienu citu cilvēku, ar kuru man tik ļoti sakristu grāmatu gaume.
visu dienu sāp mugura, un es pat nezinu, vai vairāk kustoties jeb nedarot neko. visu laiku gribas mest kaķa kūkumu.
reizēm mani māc klusas aizdomas, ka mani ir atradusi apātija - tā pati pelēkā, parastā, visaptverošā apātija, kas ir un paliek otram cilvēkam neizstāstāma.
izņēmums varbūt ir kaut kādi tādi atsevišķi brīži.
piemēram, pagājušonakt, kad miegā laižoties pēkšņi šķita, ka neesmu te viena.
likās, ka kāds pārslidina īkšķi pāri manai apakšlūpai.
pielecu gultā sēdus.
pārstaigāju visas istabas.
nebija te neviena.
teicu sev - guli, jau tūlīt būs jāceļas.
un iemigu tikai tad, kad biju pārvilkusi segu pāri galvai.
6/5/24 10:15 am
pateicu M., ka mīlu viņu.
bija tāda sajūta, ka izvelku pirkstus lauvai cauri krēpēm.
6/5/24 08:00 am
vēl viena vakardiena... viņu tur tik daudz bija.
tas bija tik savādi.
es pēdējā laikā šad tad iedomājos par zeltītajām rožvabolēm.
un pēkšņi pilna pļava ar tām.
6/5/24 07:37 am
Krustmāte atrakstīja, ka viens no kaķēniem – nešpetni šņācošā kaķu meitene , kas toreiz skatījās uz mani no pagultes ar acīm tik lielām kā apakštasītes – paliks pie viņas.Tikmēr mums joprojām nav nekādu ziņu no Susuriņa, vienīgi sapņos vēl kādreiz saņemu kādu pastkarti bez paraksta, kur tad meklēju kādu izskaidrojuma pavedienu kā aprīļa cīruļputeņu vītajos pinumos.
Iesāku rakstīt stāstu. Ko citu man iesākt ar visu šo laiku, kas velkas man pakaļ kā izpletnis pēc nolaišanās uz zemes?
Pagaidām gan man ir tikai pirmais teikums, un tam pašam spīd cauri klusums, kas palicis pāri pēc Tavu aizejošo soļu atbalsīm.
Tas skan tā: “Tovasar viņas mežmalas māju dārzā iemaldījās magones – naktīs to sārtums pārbira pār viņas nenosūtīto vēstuļu melnrakstiem, saplūstot ar mežmalas skaļo klusumu un atpakaļceļu pie miega padarot neiespējamu.”
6/4/24 05:08 pm
"Silence is not a thing we make; it is something into which we enter. It is always there...All we can make is noise."
6/3/24 10:20 pm
izšķīrāmies. M. piemita īpaša prasme padarīt katru mirkli tikai par to, kas tas bija. ja es izģērbos viņa priekšā, tad tas bija tikai tas. ja es aizvēru aiz sevis durvis promejot, arī tad tur citas nozīmes meklēt nebija jēgas. un pat vēl tagad tas ir tikai tas, kas tas ir - puņķi un asaras. un atpakaļceļu pazaudējusi kaija.pēc tam es ielavījos C. ielas dzīvoklī un apriju V. visas viņa kotletes. drausmīgi labas bija tās kotletes. izlēmu, ka pati vairs kotletes necepšu nekad. ne sev, ne kādam viņam. ka vienmēr pirkšu tikai tādas kotletes. sev.
pēc tam es paraudāju. pēc tam vēl paraudāju. pēc tam teicu sev, ka ir jāpārstāj raudāt, bet vēl nepārstāju. pārstāju tikai tad, kad atvēru mammas kumodes augšējo atvilkni un pārskatīju visu, kas tur bija. atcerējos, ka man vienmēr patika skatīties, kā mamma pie spoguļa krāsojas. iemetu somā vienu no mammas lūpukrāsām. tas tonis gan nepavisam nav mans, bet laikam tieši tāpēc.
6/2/24 11:20 am
mājas tagad ir vieta, kur tepat lejā, pagalmā, švīkst tipogrāfijas printeris pat svētdienās. taisnību sakot, es nezinu, kas tas ir, kas rada to swooshing skaņu. bet nu kas cits tas var būt?! tā, it kā kāds ar slotu slaucītu ietvi. dažreiz iznesot miskasti man ir grūti pretoties kārdinājumam tajā telpā ieskatīties. iztēlojos, ka atveru durvis un saku kaut ko tādu kā "TĀ!!!!! KAS JUMS TE NOTIEK?" un dabūju bezmaksas ekskursiju pa tipogrāfiju. man kopš bērnības, kad gāju ciemos pie mammas uz Preses Namu, ārkārtīgi patīk tipogrāfijas. tipogrāfijas ir jaukas.vēl domāju par tēta teikto - vai tad tu domā, ka lielākajai daļai no te sanākušajiem vispār rūp tā mūzika, ko viņi sanākuši paklausīties? mēs ar tēti abi tādi esam. mēs visu laiku šūmējamies. vēl tētis saka, ka tad, ja iekāpi upē, ir jāturpina pa to brist. un vēl tētis saka, ka šovasar esot jāpērk tikai Blomu zemenes.
pārdevēja pajautāja, kāpēc es pērkot ķiploku grauzdiņus. teicu, ka īsti neesmu par to domājusi, bet sirds man tā teica.
6/2/24 10:09 am
"We live but for a short time, we see but very little, and we know almost nothing; so, at least, let's do some dreaming." - O. Pamuk
6/2/24 09:11 am
kamēr gulēju, peonijas trekniem triepieniem pārkrāsojušas zemi ar tik tikko nojaušami rozā krāsas kārtu.es dažreiz domāju, kā bija labāk - toreiz, kad mīlēju visus citus un sevi nemaz, jeb tagad, kad mīlu tikai sevi un citu nevienu nemaz.
cilvēkus ne tik vien nemīlu, bet arī nicinu, jo pēdējā laikā esmu sapratusi, ka pati esmu tāds cilvēks, kas nakts laikā aizskrietu palīdzēt, bet kur būtu viņi?
liekas, ka man vajadzīgs t-kekls ar uzrakstu what doesn't kill you mutates and tries again... ;)
vai arī
talk to me...
I just took out my hearing aids...
:]
6/1/24 07:11 am - jūnijs...
viena no visu laiku vismīļākajām bildēm... tā gan diemžēl nav mana. nezinu, kas to uzņēmis. biju to saglabājusi un tad par to aizmirsusi, un šorīt nejauši atkal atradu. patīk, jo atgādina par kaut ko bijušu un pagājušu. visvairāk patīk tas, cik te daudz pētāmā. vienmēr skatiens aizklaiņo un apstājas pie tās rakstāmmašīnas.
5/31/24 11:46 pm
lejā tango studijā ieilgusī piektdiena. vasaras režīmā. logi vaļā, mūzika dārd. rosos virtuvē, bet acs kaktiņā paturu tās skaistās kustības."Sometimes I can hear my bones straining under the weight of all the lives I'm not living."- Jonathan Safran Foer
Powered by Sviesta Ciba