Zane

5/30/24 07:28 am

man ir vismīļākie draugi, kādus vien varu vēlēties - B. ielas pagalma kaķis, pildspalva un papīrs. let's just leave it at that for now.

Grīziņkalnā plecā ietriecās zeltītā rožvabole, tāda miniatūra versija par reiz nogulēto ziemeļblāzmu.

• Leave a comment

5/29/24 04:29 pm

kamēr čammājos, negaiss pasteidzās savu sakāmo pateikt pirms manis.

ar ko lai sāku, tāds ir jautājums.

un vai vispār.

man parasti visvieglāk sākt ar beigām.

• Leave a comment

5/29/24 08:22 am - mostly been at home turning into moss...

• Leave a comment

5/29/24 05:44 am

vēl tikai maija beigas, bet sajūta, ka man jau tagad ticis vairāk no vasaras kā pēdējos gadus sanācis to saķert aiz astes kopumā. varbūt tas ir tikai šis karstums. bet varbūt ne tikai.

pagājušogad ap šo pašu laiku bija daudz darba, es nolikos ar angīnu, tiku uz pekām tikai ar antibiotikām un gaidīju atvaļinājumu. šogad ir mazāk darba, es gaidu atvaļinājumu un kopumā droši vien medīju to pašu veco labo Pārmaiņu Vēju sajūtu, bez kuras jau atkal nevaru iztikt.

mājas šodien pārvērtušās par kaut kādas radošās dzirksts eksplozijas vietu... vakar miega nebija nevienā acī. cēlos un saiņoju M. dzimšanas dienas dāvanu. šķiet, ka noformējums ir vislabākais no šī visa. aiz bantītes aizspraudu putna spalvu. pūkainu un baltu. lidojuma sajūtu Tavām dienām...

ja neskaita to, šorīt viss kā ierasts. lejā, pagalmā, tipogrāfijas darbinieki jau rosās un man arī būtu jāķeras klāt ilgāk neatliekamajam.

• Leave a comment

5/28/24 06:26 pm

pārtieku no kafijas un šokolādes sirsniņām.

apsnigu ar papeļu pūkām. bija tik skaisti. tagad ir tepat manā pilsētā arī tāda slepenā iekškabatiņa - kā atgriešanās pie vārda "vienmēr". it kā acis patiesībā redzētu nevis taciņu, kas izvērta starp kokiem un aizved nezināmos tālumos, bet kādu kripatiņu Tevis.

M. atsūtījis bildi, kurā redzama uz palodzes nolaidusies kaija pie trauka ar ūdeni.

paraksts: kaija dzer ūdeni.

:)

dažreiz man liekas - kā es visu šo laiku esmu dzīvojusi?

pa kādiem ceļiem esmu staigājusi?

ko esmu dzirdējusi, redzējusi, jutusi?

“I live for the present always. I accept this risk. I don't deny the past, but it's a page to turn.” ― Juliette Binoche

• Leave a comment

5/27/24 09:51 pm

šodien visi šķita tik skaisti ģērbušies. izlēmu, ka man ļoti patīk, kā izskatās kopā lencīšu kleita un apakšā pavilkts kāds vienkrāsains t-krekls.

izvilku no skapja dziļumiem savu vilku bara krekliņu:



tāds, kāds tas ir pašlaik, man neder. man viņu vajag pārvērst īsāku un valkāt pie džinsām jau šovasar, jo tā es to redzu - kā savu decembri pat jūnijā-jūlijā-augustā. nu, un kam es to vispār taupu? pēdējā laikā vispār ļoti gribas ģērbties kaut kā citādāk.

vakara pasaciņas vietā vēlreiz noskatījos Rēdera 1:1 interviju ar Niku Vujačiču. ne tāpēc, ka būtu skumīgi. nezinu. kaut kā par viņu šodien pēkšņi iedomājos. nu, no sērijas - nez, kā tagad klājas Nikam Vujačičam.

• Leave a comment

5/27/24 06:07 am

nekad nezinu mēru, kad beidzot izlobos no visa tā, kas man ir ziema...
V. teica - apsveicu, tagad vari droši paslēpties tomātos.
nezinu, ko es šorīt darītu bez kafijas un Dzintara pēcsauļošanās SOS krēma.

• Leave a comment

5/26/24 07:43 am

...un nezinu, kas tas vakar bija, bet viss pēkšņi satumsa un sagriezās virpulī, un parāva mani līdzi.

uzvilku melno kapučjaku, atradu spotifajā teilori sviftu un ēdu zemenes ar pienu.

tētis par to bildi pēc tam teica, ka es izskatoties pēc sētas dukša vārdā Buzis.

"kāpēc Buzis? es negribu būt Buzis!!!!!"

"jo ļoti sabozies, bet tik un tā bužināms."

:)

un pēc tam varēja elpot.

sapnī man bija spāru auskari - tādi ļoti, ļoti dangling, kas pieskārās pie kakla pie katras kustības, ar krāsainiem stikliņiem spārnos.

"there is a perfection in everything that cannot be owned," Anaisa Nina arī šoreiz ir viss mans nomods.

• Leave a comment

5/25/24 02:33 pm

krītu laukā no lomas... vai arī no gultas... vēl nevaru izlemt.

mājas šodien ir vieta, kur vējš aizkustina aizkarus līdz pilnām burām.

tā paiet stunda... divas... nespējot atraut skatienu.

• Leave a comment

5/24/24 09:41 pm

šodienas karstais vējš un salipušās domas.
ilgi runājos ar tēti.
R. pēc stundām ar klasesbiedriem esot pastāvējuši pie lielveikala ieejas un padziedājuši.
savākuši kādas naudiņas arī bija.
ļoti sasmaidījos klausoties.
tas bija jaukākais, ko esmu pēdējā laikā dzirdējusi.
un vēl.
es ļoti, ļoti mīlu dzīvi.
visu šo kopumu.
pat to, cik vienmuļa tā ir tagad.
pat to, kā es dažreiz noķeru savu skatienu spogulī un domāju, kas viņa ir.
bet tas ir kā sērfojot, man šķiet.
es neprotu sērfot, bet dažreiz man ir klusas aizdomas, ka tas ir kaut kā tā.
tu vienkārši noķer to sajūtu, ja paveicas.
es vienkārši dažreiz pārāk daudz domāju.
ieslīgstu nevajadzīgās pārdomās.
paliksim pie tā.

• 2 comments
• Leave a comment

5/23/24 09:49 am

es esmu tas, kas man šodien līdzi somiņā: austiņas, maciņš, one line a day, grāmata, olympus mju ar vēl dažiem neizbildētiem kadriem, mirdzumiņu nagulaka, lāpstiņa (ja nu gadās nopirkt leduspuķes stādīšanai kapos) un auduma maisiņš.

• Leave a comment

5/23/24 06:21 am

kafija, galda ventilatora dūkšana un running late...



reiz biju uz randiņu ar kādu, kuram bija tāds sunītis.

sunīti sauca Grāfs.

mums abiem patika filma La Grande Bellezza.

es biju sapņojusi satikt kādu, kuram arī patiktu filma La Grande Bellezza.

ko dari dzīvē, viņš man jautāja.

teicu, ka rakstu grāmatu. gribu pateikt kaut ko tā, kā neviens nekad nav pateicis.

par mani arī uzrakstīsi, viņš man jautāja.

kādu rindiņu jau varbūt arī uzrakstīšu, es atbildēju.

Grāfs tobrīd nošķaudījās.

taisnība, abi nosmaidījām.

• Leave a comment

5/22/24 08:31 pm

mēs ar lācīti šodien lielākoties pa mājām. karsti.

uzberzu jaunajās iešļūcenēs pēdu virspusi.

kāda sieviete ar sānos iespiestu dūri iešņācās telefonā "lai tu man tūlīt sēdētu pie klavierēm!!!"

un vispār.

čau.

jau sen gribēju atgriezties, bet tā jau nebūtu es, ja es nemitīgi nešaubītos.

nešaubītos un negaidītu Īsto Brīdi pilnīgi visam.

• Leave a comment

5/21/24 06:26 am - "birds of a feather / we should stick together"

( ... )

tā ir M. kaija. viņa viņam pieder. biju līdz šim dzirdējusi tikai nostāstus par šo putnu un vakar beidzot ieraudzīju. tiešām nolaidās uz palodzes un teica - dod. aprija siera šķēlītes. tas bija viens moments- un to šķēlīšu vairs nebija...

• Leave a comment