...un nezinu, kas tas vakar bija, bet viss pēkšņi satumsa un sagriezās virpulī, un parāva mani līdzi.

uzvilku melno kapučjaku, atradu spotifajā teilori sviftu un ēdu zemenes ar pienu.

tētis par to bildi pēc tam teica, ka es izskatoties pēc sētas dukša vārdā Buzis.

"kāpēc Buzis? es negribu būt Buzis!!!!!"

"jo ļoti sabozies, bet tik un tā bužināms."

:)

un pēc tam varēja elpot.

sapnī man bija spāru auskari - tādi ļoti, ļoti dangling, kas pieskārās pie kakla pie katras kustības, ar krāsainiem stikliņiem spārnos.

"there is a perfection in everything that cannot be owned," Anaisa Nina arī šoreiz ir viss mans nomods.