Zane

Recent Entries

6/18/24 11:07 am

“I want to lie down like a tired child and weep away this life and my diary shall receive me on its downy pillow. Most children do not know what they cry for; nor do I, altogether.” - Virginia Woolf, diary entry

sapnī dzēru kafiju un ēdu Apfelstrudel iepretim Vīnes operai.

pamostoties atšķirībā no Vulfas zinu gan ļoti labi, par ko raudu.

ļoti gaidu darba dienas beigas.

var teikt, ka jau esmu ieņēmusi zemo startu pie durvīm.

6/16/24 12:48 pm

( oh, June. there you are. )

6/16/24 09:15 am - pastkartes no nekurienes...

kaut kad nemaz ne tik sen. 13. aprīlī bija tāds "miglas pūkaino kankaru" rīts.
šī ir mana mīļākā jūra. parasta, pelēka. ļoti tādas šorīt pietrūkst.



“I must be a mermaid, Rango. I have no fear of depths and a great fear of shallow living." ― Anais Nin
Current Music: Marana - Aiz kalna

6/15/24 10:31 pm



*Zane paskatās uz Keitu*

*Zane nopūšas*

*Zane atver ledusskapi*

6/15/24 08:41 pm

aizeju uz bibliotēku pēc man rezervētās summer beach read ("Demon Copperhead", ko sarakstījusi Barbara Kingsolver), izeju ārā un pilnīgi neplānoti iejūku praida gājiena pūlī.

šovakar mīlu to vienu Keitas Midltones bildi, kur viņa notverta, caur lietus lāsēm klātu mašīnas durvju stiklu skatoties uz pasauli. kaut kas tajā skatienā tik... es pat nezinu. trausls? bet arī tāds bezgala tiešs skatiens. tāds "nu, labi, rādi man visu, kas domāts manām acīm, dzīve" skatiens.

6/14/24 07:47 pm

B. ielas pagalmā viss vienos jasmīnos, no mājas saskatāmi tikai augšējie stāvi. smarža pēc lietus neaprakstāma. pat kaķis vairs nebija parastais, bet pārvērties par jasmīnu kaķi.



6/14/24 05:39 am

vakardienu izglāba pastaiga. mani vienmēr izglābj kustības. un vienmēr es to aizmirstu. un vienmēr meklēju glābšanas riņķus pati sevī.
šorīt brokastis ir dateles melnajā šokolādē un kafija.
vakar iesniedzu pieteikumu atvaļinājumam.
piezvanīja M. un teica, ka priekšpēdējo šķēlīti kaija kaut kur aiznesot, bet pēc pēdējās atlidojot un apēdot to pati.
sapnis bija balta putna spalviņa, kas nolaižas virs mana nomoda.
viss ir gandrīz labi.
"under all this dirt the floor is really very clean." - L. Davis

6/12/24 12:29 pm

"Lost"
by David Wagoner

Stand still. The trees ahead and bushes beside you
Are not lost. Wherever you are is called Here,
And you must treat it as a powerful stranger,
Must ask permission to know it and be known.
The forest breathes. Listen. It answers,
I have made this place around you.
If you leave it, you may come back again, saying Here.
No two trees are the same to Raven.
No two branches are the same to Wren.
If what a tree or a bush does is lost on you,
You are surely lost. Stand still. The forest knows
Where you are. You must let it find you.

6/12/24 11:24 am - trausla dejošana gar pašu Nekurienes maliņu



zini, tos te nevar redzēt, bet taureņiem, kas man šodien ausīs, uz spārniem kaut kas nesaburtojams rakstīts, bet ļoti skaistā rokrakstā.
paši spārnu gali iemērkti zelta krāsā, it kā saule tos apspīdētu.
viņiem tur pašiem sava dzīve manos matos.
tos te nevar redzēt, bet Tev jātic maniem taureņu auskariem.
"let me be ordinary," dzied Jacob Collier.

6/12/24 08:23 am

katru rītu to bērnu te ved lejā pa kāpnēm.
no vienas puses sirds sažņaudzas. tie kliedzieni ir briesmīgi. "mammu, lūdzu, nē."
no otras puses apskaužu to bērnu par tām brīvajām emocijām. kaut es tā varētu. paraudāt vienmēr, kad man kaut ko negribas.
bija vēl arī trešā puse, ko tagad nevaru vairs iedomāties.
un katru rītu tas ir tā - nevar būt, ka arī šorīt.
reizēm es iztēlojos, ka atveru durvis tieši brīdī, kad tā mazā fūrija te iet garām.
"kas te tā bļaustās?" es tad viņai jautāju.
un viņa apklust.
un iestājas klusums.
un viņa paskatās uz manām brillēm.
parasti briļļaini pieaugušie bērniem liekas interesanti.
un viņa pasniedz man zilu šņorīti, kuras galā ir hēlija balons.
tas ir zils jūraszirdziņš.
"vari to mazliet paturēt," viņa saka.

6/11/24 08:36 am

“Do I contradict myself?
Very well then I contradict myself,
(I am large, I contain multitudes.)”

― Walt Whitman


rītiem pašiem savs svīru švīkstu soundtrack. kā izmestas šautriņas tās pagalmā šaudās šurpu turpu, aplipinādamas mani ar bezmērķīgumu. skatiens aizklaiņo pāri jumtiem. kafija ar tajā iekritušiem gubu mākoņiem. pamodini mani augustā, kad pret palodzēm būkšķēs plūmes un zvaigznes.

6/11/24 06:40 am - labrīt

https://www.youtube.com/watch?v=eV0w7ufts9w

šajā patīk viss, bet visvairāk sākot ar 5:48... 6:13...

...till human voices wake us, and we drown.

galva pilna domām. gribētu ieskenēt omītes iesvētību dienas bildīti kopā ar citiem skaistumiņu krikumiņiem, kas man ar viņu saistās - notīm un lilijām un vēl šo to... nav ne jausmas, vai kaut kas no tā visa sanāks. gribētu, lai tas kopumā izskatās kā akmentiņi, gliemežvāki, ūdens nopulēti stikla gabaliņi... jebkas, kas no ūdens izcelts un kabatā līdzi paņemts.

first things first: coffee.

pelēki haribo lācīši... jaunums... tagad arī ar jūsu ikdienu garšu. :]

6/10/24 08:46 pm

Ā, tas esi Tu, Jūnij... tad te Tu esi. tad tāds Tu esi.

Man jau bija jāguļ, citādi rīt būšu krekliņš ar uzrakstu "touch my coffee and i will slap you so hard even google won't be able to find you".

Patīk, ka ar tēti sazvanoties dzirdēju viņa mežmalas putnus. Vīteroja kā negudri, bet viens putniņš tomēr skaļāk par visiem. Čunčiņš tas nebija. To zinu droši.

Visā šajā dzīvošanas padarīšanā man droši vien visvairāk patīk parunāties ar tēti, šļurpināt ātrās nūdeles, skatoties kaut ko youtube, un lietainā dienā braukt tramvajā, austiņās skanot Deep Forest "Sweet Lullaby".

Kamēr ledus gabaliņi glāzē dzidri klinkšķ. Kamēr mūzika vēl ir laba.

6/10/24 05:43 pm

nu čau. tā man vienmēr M. saka, kad zvanu. nu čau.

man ir 2045 labas ziņas un 20045 sliktās.

ar kurām man sākt?

nopirku Haribo želejlācīšus.

nācu mājās un centos nedomāt.

kids and grown-ups love it so - the happy world of Haribo.

tagad klausos šo: https://www.youtube.com/watch?v=eV0w7ufts9w

visgaršīgākie ir sarkanie, pēc tam zaļie, tad dzeltenie.

pelēku nav.

pelēkā ir visskaistākā krāsa.

ikdienu krāsa.

6/10/24 06:01 am

“When you're young, you think everything you do is disposable. You move from now to now, crumpling time up in your hands, tossing it away. You're your own speeding car. You think you can get rid of things, and people too—leave them behind. You don't yet know about the habit they have, of coming back.

Time in dreams is frozen. You can never get away from where you've been.” - M. Atwood


Šorīt e-pastā iekritusi Amerika.

"I hope that you are doing well and that this message finds you in good spirits."

un man ieskanējās galvā Beyonce ar savu SPIRIIIIIIIIIT.

patīk tā dziesma, viss tas gospeļkoris, kas aiz viņas.

es vienmēr visvairāk noticu dziesmiņām, kuras papildina labs gospeļkoris.

es tiešām priecājos un noteikti atbildēšu.

bet tagad gan darbi - man līdz plkst. 10 jāpaspēj izvērties cauri adatas acij.
Current Music: Beyonce - Spirit

6/9/24 12:59 pm

tā iepriekšējā bilde. tur vajadzēja citu parakstu.

nevis out of breath, bet

kādreiz bijām akmeņi visi mēs un mums bija akmeņu dvēseles

mūzika pati par sevi nepatika, bet vārdi skaisti, es nezināju tādu Ziedoņa dzejoli

tikko radio5 skanēja

gribētu aizbraukt uz jūru un kliedziena vietā salikt akmentiņus virs citiem akmentiņiem.

lai kāds pēc manis atnāk, paskatās uz to kaudzīti un nodomā, kas tā par kaudzīti tādu jauku un izspārdāmu. vai tieši otrādi - papildināmu.

un... un viss.

6/9/24 10:26 am



out of breath

6/9/24 07:56 am

lietus.

kaut kāds tāds smokey eyes noskaņojums.

gribu šodien iziet kādā garākā pastaigā un meklēt visu, kas vēl zied un nozied. mana apsēstība tagad ir viss, kas nozied.

esmu visas manas apsēstības, kas bijušas līdz šim, un tagad arī noziedēšana.

nu, ko es varu teikt. turaties. jums jau būs jāskatās uz visu to flower porn, kas tagad sekos.

skatos vakardienas kaķa bildes. ja tas būtu ēdiens, es varētu to izēst tukšu ar karotīti. un vēl izskribinātu pēdējās paliekas. es tā vienmēr daru ar visu. es izskribinu pēdējās paliekas no visa, kamēr tam visam vairs nav nekā, ko man teikt.

vispār vakar bija skaists vakars, tajā bija kaut kas no vārdiem “we disappear as stars do, soundless, without a trace”, un es nelikšu te punktu, labi?
Current Music: Orchestral Manoeuvres In The Dark - Souvenir

6/8/24 10:35 pm



"atkal tu?"

"atkal es."

"kur tik ilgi kavējies?"

"nu... kā tev to pateikt?"

"nu, saki, kā ir!"

"pie manis kaija bija atlidojusi."

"kaaaaaas? kā tev nav kauna te rādīties?!"

"labi, piedod, es tik tā."

"atstāj man desu un tad vari iet."

6/8/24 05:49 pm

pirmkārt, man patīk, kad kaķi ne tikai murrā, bet arī taisa to čirpstošo skaņu, apmēram tādu: https://www.youtube.com/watch?v=_TYb7gwMjqo;
otrkārt, patīk, ka viņi iekāpj kastēs un tad viņiem tur ir mājiņa;
treškārt, patīk, ka brīžos, kad kaķi guļ pār kaut kādu krēsla roku balstu izstiepušies tā, ka tikai ķepas nokarājas pāri, viņi izskatās pēc kaut kāda cita dzīvnieka, kas koka zarā nogaida, kad medījums pats pienāks klāt;
ceturtkārt, man patīk, ka es pati samiegojos, kad skatos uz kaķi, kas čuč;
piektkārt, man patīk, ka man pašai nav kaķa, bet varbūt kādreiz būs.
Powered by Sviesta Ciba