Zane
Recent Entries
9/9/24 05:18 pm
mīlu šodienas vēju. tajā ir kaut kas no G. G. Markesa. it kā saule ar slīpiem burtiņiem kaut ko uzrakstītu uz mazas lapiņas, bet tu par to aizmirstu un beigās lietus samērcētu rakstīto. bet kad tu to atrastu pēc kāda laika, tas būtu tas pats, tikai lietus valodā. šķiet, visvairāk no visa tā, kas ir vasara, man pietrūks sajūtas, ka āda elpo, smago drēbju virskārtu neapspiesta.domāju, ka viss ir labi. neizliekoties. būs rudens, vēlā, drēgnā vakarā nākšu mājās pēc pastaigas un vienīgais, kas kliedēs tumsu netālu no parka, būs pie kādas mājas sienas atstutētais kafijas automāts. silta, miglas dēļ pūkaina kafijas automāta iedaļiņu gaisma - melna, balta, latte, kapučino vai tēja.
šodien devos staigāt uz bibliotēkas pusi, bet aizmirsu, ka tā pirmdienās slēgta. bet visi neceļi vienmēr pārvēršas ceļos, kad vien tā gribi. sadraudzējos ar kaķi, kuram patika pieglausties.
tante pajautāja, kur te kāda apavu remontdarbnīca, un man bija tik šausmīgi žēl, ka es nezināju. tantei bija smaids gan sejā, gan acīs. es būtu to tanti aiz rokas aizvedusi, ja zinātu, kur tuvumā apavu darbnīca. ilgi domāju mājāsnākot un tikai pie mājām iedomājos, ka zinu, kur tur bija apavu darbnīca tuvumā. turpat taču bija. ap stūri.
9/8/24 10:38 am
liekas, pamodos. kafija izdzērās un vērtīgākais, ko varēja atrast šodienā, atradās: https://www.delfi.lv/193/politics/12004raitu, gludu Tev skrējienu atpakaļ uz savu mežu, Tu, spulgace nenotveramā...
9/8/24 09:43 am
"tālumā redzu tieši tādas papardes, kurās mūs noteikti gaida vismaz viena baravika," saka mīļākais tētis pasaulē.
(apmēram pirms gada tverts mirklis)
9/8/24 08:41 am
īsāk sakot, kopš darbā jāraksta atskaites par atskaišu rakstīšanu, manas acis nerāda vairs vispār neko. par pēdējām naudiņām nopirku acu pilienus. man reiz kāds darbā pajautāja, vai man patīk tas, ko daru. kā ir, tā teicu - algas dienā jau patīk... arī gribu kaķīti, bet sajūta ir tāda, ka es pati esmu glābjama. un klusumā nav nekā seksīga. klusumā nav ne kripatiņas no zelta, esmu to parsijājusi simtām reižu. bet labi zinu, ka klusumā var ieaugt. dienas tā var pārlaist. un naktis. neskaitāmas. ar klusumu aizrijoties, klusumā iestiegot.9/8/24 08:18 am
vakar humpalās mētājās kastīte. pelēka, plakana tāda. pirmajā brīdī iedomājos, ka tur varbūt zīmuļi vai kādu krāsainu papīru kolekcija vai kāds aptamborēts īpašs lakatiņš ar iniciāļiem uzšūtiem vienā no stūriem.... veru vaļā, bet tur iekšā kaut kas pavisam negaidīts - Philip's Moon Map. tā es tagad zinu, ka love is... negaidīti humpalās atrast Moon Map. atstāju tur. ar mēness karti kabatā vai bez tās, bet es vienmēr būšu kāda, kas paskatās augšup.9/7/24 09:19 pm
tāpatvien šovakar meklēju dziesmiņās to pašu, ko vienmēr, proti, kaut mazu kripatiņu no putna lidojuma skatapunkta. zini, vienlaikus divas pilnīgi pretējas vēlēšanās - gan paspert solīti vai varbūt pat divus atpakaļ, gan arī joņot uz priekšu ar ciet aizžmiegtām acīm prom cauri šai nebeidzamajai ikdienu upei un tad tikai kalnup, kur rīti ir ilgu zili...9/7/24 03:50 pm
( aizmigu vēlu, pamodos vēlu. )naktī likās, kā ārā smaržo pēc dūmiem. cēlos, vēru ciet logus. spazmveidīgi sāpēja vēdera lejasdaļa, bet nošpai bija beidzies derīguma termiņš.
septembris tiktāl ir tā pati vasara, tikai saule ir citādāka, tajā ir kaut kas no vārdiem, kas rakstīti kursīvā uz lapiņas, kas piesprausta pie kāda nama durvīm tepat netālu - "nāc apgūt tango dejas soļus, gaidām arī iesācējus".
visu dienu klausos Christine and the Queens. joprojām nezinu, ko domāju par zināmāko viņas dziesmu, kas droši vien ir "Tilted", bet iepatikās pāris citas ("A Day in the Water", piemēram, bet vēl tur bija viena, kam kaut kas tāds labs no klasikas, liekas, Pahelbela, fonā...).
9/6/24 07:11 pm
esmu pārsēdējusi pie datora visu jēgu.kad aizveru acis, tur ir tā Zane, kura pieceļas, aizver aiz sevis durvis un... aiziet. prom.
jaukākais, kas ar mani šonedēļ notika? M. teica - tu skaisti dziedi, bet tā jau bija tikai mana dūmakaini trīsuļojošā versija par twinkle twinkle little star. man gan pašai liekas, ka tur savu lomu drīzāk spēlēja kaijas un drīzās tumsas tuvums. varbūt tāpēc sanāca skaistāk nodziedāt, nekā biju cerējusi. palīdzēja arī iedomāšanās, ka tas ir M., kas klausās.
"es vēl neesmu sākusi dziedāt," teicu pogādamās ciet. "šī ir tikai tāda iesildīšanās."
9/6/24 07:03 am
pamodos, ar švunku atrāvu vaļā aizkarus, jo tas ir pirmais, ko es daru, kad esmu izrāpusies no gultas, un tumsai pateicu, ka šī ir manas atlikušās dzīves pirmā diena.nezinu, cik reizes jau esmu noskatījusies šo, bet man neapnīk: https://www.youtube.com/watch?v=PzPJw2c
šorīt viss ir labi.
9/5/24 02:58 pm
būtu gribējusi uz Gruzijas Valsts kora koncertu Ulbrokas pērlē rītvakar, bet jāatliek naudiņas viskam citam, turklāt man tur noteikti kristu uz nerviem visa tā snobiskā gaisotne, vai tad es sevi nepazīstu...9/5/24 07:36 am
nu, labi. izbesīties vēl pēdējoreiz par karstumu, pēdējoreiz nopeldēties, pēdējoreiz pabāzt degunu kaķa pagalmā pirms viņu kāds pasauc istabā sasildīties...saku sev, ka vienkārši jānogaida, kamēr pārmaiņas kļūs par kaut ko ierastu. tad dienām atkal būs pelēkās krāsas rāmītis. pamosties, izdarīt to mazumiņu, ko gaida no manis, varbūt vēl ielipināt dienā kādu pastaigu vai grāmatu, vai noadītu rindiņu un aiziet gulēt.
joprojām mēdzu iedomāties par filmu Perfect Days.
( tuvie tālumi...viņa reiz esot ielidojusi istabā naktī, nav pati ar saviem spēkiem atradusi atpakaļceļu, M. nācies viņu ķert rokā, par ko viņa atstājusi viņam uz grīdas savu pārbīļa čupiņu... )
9/3/24 08:52 am
tas pats M., kurš pa sapņiem rāpjas iekšā pa maniem 4. stāva logiem un smīdina mani ar caurām zeķēm, tika RTU maģistros budžetā. mežonīgi priecājos par viņu, kaut gan nevaru arī nesmieties - kad paskatos uz viņu, tad liekas, ka man jau sen bija jābūt ar Nobela prēmiju kabatā...9/2/24 09:15 pm
Jums arī te visiem ir šizofrēnija jeb tikai man?9/2/24 06:14 am
nosapņoju kārums biezpiena sieriņu ar klepus sīrupa un nožēlas garšu. vēl nosapņoju, ka M. ierāpās pa manu vaļā atstāto ceturtā stāva logu un apgūlās man blakus. "tev caurums zeķē, pirksts lien laukā," es pamanīju kaut ko, kas man likās vēl neticamāks par ierāpšanos, un pamodos.tās, kas ir man, protams, nemaz nav problēmas, bet vienalga, kad sadomājos, tas ir pasaules gals. labā ziņa - tīrības un kartības ieviešana ir mans vislielākais atklājums. es nezinu neko, kas iedarbotos uz mani vēl mierinošāk. vispatīkamāk tas ir tieši tad, ja ir kaut kas ļoti netīrs, ļoti ilgi atstāts novārtā.
sēžu, lūk, un rātni strādāju. pirmā kafija vienmēr izdzeras tā, ka to nemaz nepamani, vai ne? šorīt aizmaldos līdz kaut kādiem ornitologu forumiem, zaļās vārnas saskatos kafijas pauzē. tik skaistas, ka nekas cits vairs nav skaists.
8/31/24 08:06 am
bezmiegs. tas, kurš vecuma. man šorīt vajadzīga kaut kāda ļoti liela krūze ar "words cannot espresso how much you bean to me".atmiņa gan vēl nepieviļ. atceros, ka tieši pirms gada šajā dienā stāvēju otrpus Avotu ielas dzertuves sētai un klausījos, kā Reinis Jaunais kopā ar lietu aizskalo prom arī vasaru.
šodienai taupītās vīģes nokusa jau vakar, bet Markesa "Tiksimies augustā" gan ķeršos klāt tikai tagad.
8/30/24 05:56 pm
nevarēju saprast, ko man gribas. nopirku bezalkoholisko Užavas alu. steidzami jāatdzesē un tad teikšu savu spriedumu, bija vai nebija labs.☺️🍺8/30/24 03:26 pm
bet es, bet man. zinu tikai, ka tagad es iešu uz humpalām. ir sajūta, ka tieši šodien tur izrakšu kleitu vai blūzi ar to kaut ko, ko angliski sauc par Peter Pan collar. nu, apkaklīte ir tāda ar noapaļotiem stūriem, kas man asociējas ar laikiem, kad dziedāju baznīcas korī, kaut gan man nekad tādas blūzes nav bijis un arī laiki, kad dziedāju tādā korī, ir tik seni, ka var teikt - tā vairs tikpat kā nav taisnība. nav tā, ka baigi to apkaklīti vajadzētu, bet ja ieņemu kaut ko galvā... turklāt man to apkaklīti vajag tādu ļoti konkrētu, nevis derēs jebkas. un rīt būs sestdienas rīts. es pamodīšos un skaidri zināšu, ka ledusskapī mani gaida vēl divas sataupītas vīģes. tās būs aukstas un labas, sulīgas, pats augusta saules iemiesojums.8/30/24 02:56 pm
like a dog chasing its tail8/30/24 02:22 pm - after seven winters
Es pēdējā laikā youtube meklēju video, kur cilvēki stāsta, cik vientuļi viņi jūtas. Tāda perversa tieksmīte man ir. Tur tā viltīgi. Tu jau zini. Viens tāds video noved pie nākošā. Beigās esmu pārēdusies vientulības. Bet man pašai gan ir, gan nav vientuļi. Mana sirds ir savilkusies kulakā, met kūleņus un no augšas atgādina to zemē nokritušo putniņa ligzdu, no puteklīšiem un citu vēmeklīšiem kopā saliktu, jo pati esmu tas viss, kas ir mans kliedziens kā tajā sapnī, kuru man nosapņoji Tu. Zinu, ka kaut kur ir mans cilvēks. Droši vien viņam bez manis ir tik pat jocīgi dzīvoties uz priekšu mūžīgā atpakaļgaitā, cik man bez viņa:https://youtu.be/wIc-ycmEV5E?si=IRSzrjO
Powered by Sviesta Ciba