esmu pārsēdējusi pie datora visu jēgu.
kad aizveru acis, tur ir tā Zane, kura pieceļas, aizver aiz sevis durvis un... aiziet. prom.
jaukākais, kas ar mani šonedēļ notika? M. teica - tu skaisti dziedi, bet tā jau bija tikai mana dūmakaini trīsuļojošā versija par twinkle twinkle little star. man gan pašai liekas, ka tur savu lomu drīzāk spēlēja kaijas un drīzās tumsas tuvums. varbūt tāpēc sanāca skaistāk nodziedāt, nekā biju cerējusi. palīdzēja arī iedomāšanās, ka tas ir M., kas klausās.
"es vēl neesmu sākusi dziedāt," teicu pogādamās ciet. "šī ir tikai tāda iesildīšanās."