| |
[Nov. 14th, 2024|06:43 am] |
bezvējš.
un es tā arī zināju. ka sākšu klausīties Z-sv dziesmiņas jau tagad, novembrī. bet tās ir labas dziesmiņas, kas man neapnīk.
un visbiežāk es neesmu es pati (kad esmu izsalkusi), bet cenšos neaizrīties ar klusumu pat tad, ja tas nozīmē, ka man ar citiem vārdiem jāpasaka viss tas pats, ko esmu teikusi vienmēr.
ja arī par kaut ko sapņoju, tad par to, ka kāds ļautu man aizņemties no viņa / viņas savu vecmāmiņu, kura iemācītu man adīt rakstainus dūraiņus - ierādītu visādus knifiņus, ko es pati nekad neizdomātu (šis tas, protams, ir atrodams youtube, bet tas nekad nav tā, kā tas būtu, ja man to ierādītu, turklāt man ļoti patīk veci cilvēki - ar vienaudžiem man gandrīz nekad nav runājams gandrīz nekas). |
|
|
| 101 iemesls, kādēļ kaķim vajadzētu mani adoptēt |
[Nov. 10th, 2024|09:59 am] |
#57 - lai es varu viņa virzienā aizpūst ziepju burbuli. |
|
|
| |
[Nov. 10th, 2024|09:27 am] |
|
es vakar nopirku Tūves Jānsones "Godīga spēle". un es lasu, bet man nepatīk. un man tik ļoti patika "Vasaras grāmata". varbūt jālasa lēnāk vai ātrāk. vai varbūt citā apgaismojumā. es nezinu. |
|
|
| |
[Nov. 10th, 2024|09:03 am] |
|
mans dvēseles dzīvnieks šorīt ir sloth. bez vajadzības es neizkustēšos ne par vienu centimetru. un vēl - es visu nakti domāju, kas man spiežas sānā. izrādās - tas ir bijis dzijas kamols. |
|
|
| вот и все |
[Nov. 10th, 2024|08:55 am] |
 |
|
|
| |
[Nov. 10th, 2024|07:44 am] |
|
hurmu sezona!! un vai nu man trāpās tādas, kas vēl nav nogatavojušās, vai arī tādas kā šorīt, kas jāapēd pie izlietnes, saldumam nopilot pār zodu un vēlreiz un vēlreiz skanot dziesmai, kurā iepīts iepriekš pieminētais taureņa citāts. citādi - nekā. es mīlu hurmas un dziesmiņas, kas aizvilina mani kaut kur citur, un vakar flying tiger pirktos sniegpārsliņu zīmogus. un viņas ir astoņas, un visas ir vienlīdz skaistas. viss man te drīz vien būs apzīmogots ar sniegu - pastkartes, aploksnes. sev pie plaukstas locītavas arī uzspiežu vienu (vismazāko) no sniegpārsliņām. bet es visu laiku novirzos no tēmas. es varbūt tomēr gribu kaķīti. melnbaltu kā klavieru taustiņi. kas pienāk un pieglaužas, un sākumā sabiedē. ā, tu tas esi. es jau biju aizmirsusi, ka tu man esi. bet pēc tam jau es pierastu. kad snigtu, kaķītis sēdētu uz palodzes un domātu, ka sniegs ir putni. |
|
|
| |
[Nov. 10th, 2024|05:54 am] |
|
"Пока бабочка может летать, совершенно неважно, насколько изношены ее крылья. А если бабочка не может летать, бабочки больше нет, вот и все." |
|
|
| |
[Nov. 7th, 2024|05:25 am] |
es it kā jau kādu brīdi jutu, ka drīzumā notiks kaut kas tāds, no kā nevarēšu izvairīties.
tad nu gada tumšākā ceturkšņa pirmo dienu sāku ar zvanu pie diennakts aptiekas loga.
man šķiet, es vēl nekad tā nebiju darījusi. nebiju meklējusi tuvāko diennakts aptieku.
kur pazuda tieši divas dienas?
kaut kur.
es gan darīju visu to pašu, ko vienmēr, bet sajūta, ka esmu pārlēkusi pāri divām dienām.
šorīt pamodos slapjos palagos, abas segas uz grīdas, bet visādi citādi - nekad neesmu jutusies labāk.
mukaltīns, tad kafija. <3 |
|
|
| |
[Nov. 4th, 2024|01:31 pm] |
life's the same except for my shoes
ļoti patīk šādas dienas. ir auksts, lapu gandrīz tikpat kā vairs nav, bet debesis ir skaidras un augstas.
humpalās rotu plauktiņā ievēroju auskarus - tādus plastmasainus štruntiņus patiešām - dekoratīvās karpas ar ūdeni piepildītos plastmasas maisiņos, kaut ko tieši tik bezjēdzīgu kā šie -
- es tos tur atstāju, kaut gan tie bija kaut kas tik ļoti mans - uzvirmoja un nekur prom neaizgaiņājās atmiņas par Vjetnamu - kā vietējie tur vēlos vakaros šļurpināja tās savas zupas, sabiruši uz ielas turpat blakus atkritumiem - no kaut kurienes vēlās laukā dūmu mutuļi - varbūt es kādreiz atkal gribēšu ceļot - bet ne šodien - un noteikti arī vēl ne rīt - bet, jā - dzīve - izkrāso pats |
|
|
| |
[Nov. 1st, 2024|08:09 pm] |
piektdiena. nopirku birstes. parastas beržamās birstes. tīrīšu vannasistabu. es neaizmirsīšu nevienu iedobīti. mirdzēs un laistīsies katrs izcilnītis!!!
bērnībā patika vērot, kā mamma pie spoguļa krāsojas. tagad speciāli visādus tādus video meikapu tutorials nemeklēju, bet šad tad kaut kam tādam izdodas nejauši uzdurties. tad kaut kas manī apstājas. sastingstu un skatos. pati gan nekrāsojos. skropstu tuša reizēm. smaržas, ja tiekos ar M.
patīk meitenes, kuras uzklāj Clinique Black Honey ar vieglu bam bam pa lūpām, tad ar lūpām izdara pak pak un visbeidzot velta spogulim čmok čmok. es arī tā darītu, ja man gribētos krāsot lūpas.
dziesma, uz kuras šovakar esmu uzkārusies, saucas We Missed the Fireworks. tā varētu saukties smaržas. vai grāmata, ko es nekad neuzrakstīšu. "mēs nokavējām visu uguņošanu." |
|
|
| |
[Oct. 28th, 2024|05:18 am] |
vakar pastkastītē bija iekritusi septembrī izsūtīta pastkarte no čīles ar uz tās redzamu vulkānu un otrā pusē "our grumpy neighbour, the Villarrica volcano, has been expelling ash and gas for months now. the last big eruption was in 2015." šorīt par to atceros un izvelku no somas, vēlreiz aplūkoju rokrakstu, vulkānu, atrodu to google. un ko es varu par to pateikt. mani kaimiņi noteikti nav tik grumpy. man te pa labi ir jūras plecs, uz kura paraudāt, bet pa kreisi - pielijis mežs, ilgi gaidījis, pilns skaļa klusuma. bet dzīvoju es pilsētā, kura, kā raksta ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) arcigaretizobos, ir nesaudzīga pret tiem, kuru iešanas temps ir lēnāks. es gan pati parasti eju diezgan lēni. var pat teikt, ka dažbrīd es velkos, uzprasos pati uz nepatikšanām. :) |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2024|03:03 am] |
|
man ļoti patīk Sigvards Kļava. |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2024|08:32 pm] |
Es zinu, ka cilvēki dzīvo samierinoties. Klusi izdara darbu, paēd, aiziet gulēt. Bet es nekad negribu tādu dzīvi. Es visu laiku spirinos tam pretī, kaut gan mana dzīve ne ar ko neatšķiras no darbs - pierijies - aizmiedz. Es nezinu, kas ar mani notiek pēdējā laikā. Un šodien pabraucu garām uzrakstam "pirms nāves nemirsti" vai kaut kā tā (es precīzi neatceros, bet doma tāda). tas bija skaistākais, ko es varēju izlasīt šodien / jebkad. Kapos lapas bija vieglas kā pūkas, jo pieturas sauss laiks, bet vienalga savi 8 maisi savācās. un tas nav viss. tās lapas tur sabirs vēl. bet es biju priecīga, ka biju tur un palocījos. tās nebija vienkārši sakritušas lapas. tā bija lapu sega. Un redzēju zaķi.
- Kas tu tāds?
- Un kas tad tu tāda būtu? Ne tev ļipa, ne ausis kā man.
Aizcilpoja man pa priekšu, bet pirms tam apstājās takas vidū. Mums saāķējās kopā skatieni. Tās bija pāris dievīgi klusas, pēc trūdošām lapām smaržojošas dūmakainības sekundes (Miķeļa kapi, Rīga). |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2024|06:20 pm] |
life happens. coffee helps.
sajūta, it kā būtu Tevī akmentiņu iemetusi, un tas krīt un krīt, un es nevaru sagaidīt skaņu, ar kādu tā kritiens noslēgtos.
šodien uz galda izbirušos miltos uzzīmēju actiņu, kas raud. nevis sirsniņu vai smaidīgu spociņu, bet tieši raudošu aci. tad pārvilku ar plaukstu pāri miltu baltumam, uzzīmēto izdzēšot. it kā es būtu sevi apsaukusi. kādas muļķības! te nekā nebija. neviens neko neredzēja. pēkšņi man bija jātiek prom no tiem miltiem. un es piecēlos un aizvēru aiz sevis durvis.
biju Ikea. nopirku tur šādus tādus nieciņus. atpakaļceļā man sejā spīdēja vakar saule. krāsainas pasaules pēdējais brīdis.
nevis pierakstīt vārdus, kas ir manī, bet izdzīvot tos.
and she closed her eyes. |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2024|07:14 pm] |
šodien es noskatījos video, kurā iemūžināts komētas lidojums, aizkliboju uz veikalu pēc kaut kā viena, bet atgriezos mājās ar visu ko, tikai ne to, pēc kā biju nodomājusi turp doties. bet vai tad tā būtu es, ja būtu citādi?
pēc kritiena kāja pie potītes kļuvusi zilimelna. tā būtu izcila instagram bilde, ja vien man būtu instagram konts, kuram kāds sekotu.
iesāku lasīt šo to no Tove Ditlevsen. noliecos paglaudīt svešu suni. parunājos ar meiteni, kura turēja šo suni pavadā. "es staidzinu kaimiņu suni, kamēr viņi devušies ceļojumā," meitene man paskaidroja, un man kļuva skumji uzreiz vienā rāvienā, jo kādreiz mēs ar S. bijām tie ļaunie, kuri nemitīgi funktierēja, kuram piespēlēt Brūno sunīti, lai mēs paši varētu kaut kur aizšmaukt.
citreiz man patīk brīvdienās būt vienīgajai, kura nekur nedodas un paliek mājās nīgroties. bet ne šodien. šodien es nevaru nosēdēt mierīgi. šodien domas šaudās katra uz savu pusi - kur Tu esi, kad Tevis nav? kāpēc es mīlu to, ko es mīlu? kurš vārds skan skaistāk - komorebi jeb kintsugi?
no rīta (agrs vēl bija) pāri jumtiem kā pāri mājas slieksnim pārstreipuļoja visu nakti kaut kur atkal vazājusies Mēnessgaisma: https://www.youtube.com/watch?v=IkdI27KtA-U |
|
|
| |
[Oct. 18th, 2024|07:38 am] |
|
labrīt (ar ieslēgtu skaņuuuuuu!!!!) |
|
|
| |
[Oct. 18th, 2024|04:51 am] |
not giving you up.
whistling a happy little tune: https://www.youtube.com/watch?v=IcImivnimdo
on my way to Ama Dablam, ready for the adventure ahead.
no vēl nekad nepiedzīvoto sajūtu sērijas: aizmigu ar pelmeņu paku pie potītes. žēl pelmeņu, protams, bet ledus manā saldētavā ir deficīts. šņuk. vakar uz mirkli aizmirsu, kā mani sauc. "kur tad man tas garderobes numuriņš?", es pajautāju savas somas dziļumiem. un nākošajā mirklī, potītei izļurkājoties īpatnējos leņķos, skaisti piezemējos četrrāpus turpat pie iestādes garderobes. grozi, kā gribi - zemāk par zemi mums nenokrist. tā man iet. :> |
|
|
| |
[Oct. 16th, 2024|05:53 am] |
kamēr kafijas biezumiņi nosēžas...
man ļoti patika teksts, kas šoreiz bija Pasaules latviešu valodas diktāts. es to nerakstīju, bet izlasīju, kad tas jau bija nodiktēts, pat vairākkārt. tie bija pārsteidzoši mīļi, sirsnīgi un, manuprāt, ne ļoti samudžināti teikumi.
visu nakti pa sapņiem šķērdu vaļā vēderu nesenai sarunai ar kādu cilvēku, kurš kādreiz bija manas dzīves sastāvdaļa, bet tagad vairs nav. smieklīgi, tik daudz kas jau vairs nav manas dzīves sastāvdaļa. es bieži visu pati padaru tik sarežģītu, bet... tev tikai jādod cilvēkiem laiks, un viņi paši tev parādīs, kas viņi ir. un to kā likums parādīs tikai viņu darbi, nevis runātais.
sestdien uzdāvināju sev vecu, elementāru point and shoot tipa filmiņkameru, jo man vajadzēja kādu lieku ķieģeli, kas pieturētu mani pie zemes, turklāt mammas skapjaugšā atrastā jau vairs tikai knapi elsa. tagad, kad par šo rakstu, ir sajūta, ka tā ir man piederējusi daudz ilgāku laiku, nekā tikai dažas dienas.
kafija, šķiet, nu būs dzerama. kaut kas, kam ticēt. stingrs pamats zem kājām. |
|
|
| |
[Oct. 13th, 2024|08:44 am] |
"Had I lingered a moment longer, I would've missed the Moment" rīts.
(migla paslēpa mani savās iekavās) |
|
|
| |
[Oct. 12th, 2024|09:18 am] |
vakar izdomāju, ka tad, kad vairs nekas cits nav iespējams, kaut kas tomēr vēl ir iespējams. var paraudāt. var palīst zem segas, sagaidīt siltuma sajūtu un atrast tajā savu maigu miegu.
"you know, before coffee, I'm up, I'm walking around, but I'm not awake." šoreiz pirmo reizi mūžā aplēju drip kafijas paciņu.
ziņās Bļugers, Čučiņšaņas komēta un diktāts plkst. 12:15. īsāk sakot, viss pa vecam.
čīkstoši parketa dēlīši, smaržas "Indian Summer" pie auss ļipiņas, visi citi jau biji aizņemti, tāpēc es turpmāk būšu es:
 |
|
|