Es beidzot sapratu, kādā stilā es komponēju. Tas ir maksimālisms.

Vakar atklāju tādu žanru kā outsider music. Pēc wiki šķirkļa spriežot par autsaideriem tiek uzskatīts jebkas, kas neiederas vidējā cilvēka izpratnē par mūziku, kas nozīmē, ka robeža starp Čārlzu Aivsu un Inesi Saulīti diemžēl ir visai izplūdusi. Tomēr savā ziņā uzsvars tomēr ir uz cilvēkiem, kuri ļoti nopietni taisa tik ārprātīgu drazu, ka tas kļūst kruti un interesanti. No lv tādi varētu būt Biezoknis.