Tā kā jau labu laiku jūsmoju par Arielu Pinku, tad ar lielu prieku iegādājos biļeti uz viņa koncertu Stokholmā. Koncerts notika vietā, kas saucās Debaser Medis - tāds kā liels bārs, bet izejot caur attiecīgām durvīm, nonaku zālē ar skatuvi. Bārs dublējas arī šajā telpā. Pirms nodot savu virsjaku garderobē, turpat vestibila vien Pinka kungs vazājās - tāds pavisam mazs, ar nokārtu galvu, it kā sakautrējies pagāja man garām. Es domāju, mēs varētu būt stipri līdzīgi garumā un platumā. Katru reizi viņu ieraugot, aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka matus viņš sev griež pats. un arī balina pats. Lai kā nu tur būtu, aizeju uz zāli, ieņemu vietu vienā sānā pei galdiņa un sāku pacietīgi gaidīt. Nepaiet ne pusstunda, kad savu priekšnesumu uzsāk iesildītājs Sand Circles (viņam esot EP "Midnight Crimes"). Jāsaka, ka diezgan patīkami, lai arī tur nāca ārā šobrīd vēljoprojām aktuālie klišejiskie dabstepa ritmi un vēlaizvien aktuālie, līdz nenormālām sāpēm klišejiskie divi akordi. Katrā ziņā patīkami, neuzmācīgi, bet uz beigām interese zuda. Labi, ka šamā sets bija tik kādu pusstundu. Priekš iesildītāja bija ok. Vispār tur iesildīt bija paredzēta kaut kāda elektrohipstere (Genoveva? es neatceros), bet kaut kas, redz, izmainījās. Pinks kavējās kādas 40 minūtes, noburtais grafiti čabinājās un skaņojās aiz priekškara tik ilgi, ka sāka palikt garlaicīgi. Protams, kad viss sākās, tad bija labi. Daudz dziesmu, ko es nezināju, laikam no jaunā albuma. Visvairāk pavilka zināmie songi no Before today, bet viņa psihodēlijas bija mazliet par daudz. Vispār Ariels man brīžem atgādināja to džeku no ploicijas akadēmijas - izbijušo rokeri ar spiedzošo balsi. Nu jā, baigais šovmenis. Vēl pamanījas iepīt Bītlu Love Me Do. To noteikt varēja tikai pēc teksta un iespējams, dziedamās melodijas. Pavadījums bija pavisam cita mūzika. Nu tā, ar labu nakti.

Aizmirsu piebilst, ka šiem bija arī distro, bet nu es pat īsti neiečekoju cenas - gan jau viss dārgs. Un tirgojās basists!

Rīt pieslēdzamies rāāādio un ieklausamies Šekspīra sapņos (varēs dzirdēt arī manu – "Sonnet No 28")

http://klasika.latvijasradio.lv/zinas/09527.htm

Man arī tagad ir maģītis (latvijas himnas gan tur diemžēl nav):

http://kultura.delfi.lv/news/music/kas-tava-magiti-savus-iecienitakos-ierakstus-atklaj-komponists-oskars-herlins.d?id=42765804

Kaspars Putniņš par gaidāmo Latvijas Radio Kora koncertu 19. oktobrī, Sv. Jāņa baznīcā:

http://www.youtube.com/watch?v=7UyxdNOh224&feature=youtu.be

Esmu ierīkojis savu štābiņu Feisbūcenī, esiet laipni aicināti spiest pogu "patīk", ja jums patīk (vai arī ja nepatīk).

http://www.facebook.com/pages/Oskars-Herlins/103877993103492

Вариации

Skaņu Mākonī

Čau visiem! Tā kā rudenī dodos uz ārzemēm kā erasmus apmaiņas students, tad meklēju kādu, kurš vēlētos aizvietot mani Birzgales mūzikas skolā - jāmāca solfedžo un mūzikas literatūra. Darbs trīs dienas nedēļā – viena diena Ķegumā (1., 2. un 3.klase) un divas Birzgalē (visa mūzikas skola). Samaksa virs 200 latiem uz rokas (tas vēl jāprecizē, jo man bija mazāka slodze). Varbūt, ka var vienoties par mazāku slodzi, ja nav laika. Darbs varētu būt vienu vai divus semestrus (atkarībā no tā, kad atbraukšu atpakaļ). Jautājumu gadījumā droši rakstiet. Ja jūs pašus šis piedāvājums neinteresē, es būtu ļoti pateicīgs un priecīgs, ja jūs padotu šo ziņu tālāk iespējamajiem interesentiem.

Par cik es principā esmu vienmēr bijis mikrorajonu (rīgas downtown) iemītnieks bērnībā, bet jaunību pavadījis mazpilsētā ar padomju plānojumu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka rīgas centrs un tuvais centrs ar saviem graustiem šķiet creepy. Tieši tas bija tas vārds, tas īstais vārds, ar kuru beidzot es varu noformulēt savas izjūtas. Vecas mājas, lai cik valdzinošas un interesantas tās nebūtu, tomēr ir creepy. Tur dzīvot ir creepy, mazie pagalmiņi un it īpaši vecās kocenes ir creepy. un es vispār nesaprotu, kāpēc agrāk cilvēkiem patika sabūvēt visu kopā tā, ka lielākajā daļā mitekļu neiespīd saule, visi var skatīties viens otra logos (kuri ir dažu metru attālumā viens no otra) un ielas troksnis lepni spiežās iekšā caur slēģiem. Ok, toreiz viss nebija ne tuvu tik urbanizēts un industralizēts, bet tas neatceļ to, ka mājas ir kā šprotes bundžā viena pie otras. Viņiem toreiz 19/20 gs. mijā patika pavadīt vasaru pilsētā? Un man tagad šķiet, ka tāda sajūta man ir bijusi kopš bērnības.

http://izklaide.delfi.lv/slavenibas/muziki/slimnica-miris-misters-trololo-eduards-hils.d?id=42406040

no vienas puses tas video un dziesma it kā ir smieklīgi, no otras puses man tā dziesma patiešām patīk kā nopietns skaņdarbs. nu ko, vieglas smiltis Hiļa kungam.

Viss vienmēr pienāk ātrāk, nekā sagaidām. un ja arī nepienāk, tad iespējams, ka jau pagājuši vairāki gadi un tas kautkas tā arī nepienāks.

Satiku kopš rudens (laikam) nesatiktu bijušo kursabiedru. Stāstīja par savu ceļojumu pa Etiopiju, stāstīja par to, ka tur no klintīm senos laikos ir izcirstas baznīcas (faktiski izraktas - izcirstas uz leju, zemē iekšā - bet kā īstas mājas ar no ārienes aplūkojamām sienām un jumtu) un par to, ka vietējie iesniedz policijai sūdzības par to, kā pērtiķu bandas ir pastrādājušas to vai citu noziegumu. Nogaršoju etiopijas kafiju (no musulmaņu gala) un atzinu par tā neko, bet nu ne vairāk - tāda īpatnēja piesmaka/piegarša (bet toties es tagad esmu dzēris īstu Etiopijas kafiju!!!!). Likās, ka pie viņa dzīvoklī ir pavisam cita, nesteidzīga, mierpilna pasaule.

Starpcitu, ievadot jūtūbē vārdu salikumu voice of bomz, pirmo izmet ārā šo: http://www.youtube.com/watch?v=yWi9vS3WYl4

Ja nu man kaut kas tiešām patīk no radio formāta popmūzikas, tad tas ir šis . Kaut kāda sirsnīga un aizkustinoša melanholija, un protams tā meitene.