Šodien pabeidzu skaņdarbu un jūtos neparasti priecīgi. Tā viegli un brīvi. Tā tas šķiet ir vienmēr pēc pabeigta skaņdarba. Domāju, būtu forši izjust šo high sajūtu gadiem ilgi pēc skaņdarba radīšanas. T.i. piemēram vēlaizvien izjust šo jauko apdolbījumu pēc jau paša pirmā skaņdarba, ko uzrakstīju kaut kad deviņdesmitajos. Tas apziņas stāvoklis nebūt nenozīmē apstāšanos attīstībā, ja nu kāds tagad gribēs tā argumentēt. Īstenība varbūt pat otrādi.