Paldies! Tu neesi pirmais, kas piemin Xenaki. Vienojošais ar Xenaki laikam ir tā pieeja, ka skaņdarba pamatā ir stingrs plāns un sistēma, pēc kuras viss skaņdarbs ir uzbūvēts. Man pašam gan liekas, ka esmu lietojis citus principus, nekā 50. un 60. gadu avangardisti un tas, ka mūzika ir abstrakta, bez izteikta ritmiskā pulsa vēl nenozīmē, ka to automātiski var piedēvēt darmštates skolai. Bet no otras puses, es neesmu klausījies tik daudz tā laika avangardu un tāpēc nevaru galvot, ka tiešām neesmu izgudrojis divriteni. Lai kā arī būtu, tad šis skaņdarbs man pašam arī patīk un es to drīzumā plānoju publicēt soundcloudā. Ja ir vēlme, varēšu atsūtīt (nu jā, pēc šitāda teikuma jau vairs nevarēsi atteikties :) )

(Reply to this) (Parent)