Šodien biju LOC. Vispirms es aizgāju uz reģistratūru. Pastāvēju tur pāris minūtes, secināju, ka "Stacionārā uzņemšana" man nav vajadzīga un nolēmu pajautāt, kur ir X kabinets. Medicīnas māsiņa man laipni parādīja, uz kuru pusi man doties. Pēc 10 minūšu maldīšanās pa otrā stāva gaiteņiem pajautāju kādai citai māsiņai, kur tad īsti man jādodas un vēl pēc pāris minūtēm nonācu vajadzīgajā vietā. Bet- ak vai! man vajadzēja izņemt kautkādutur numuriņu, tāpēc nācās atkal uz reģistratūru. Atpakļceļā atkal apmaldījos. Pajautāju pirmajam ārstam, kur man īsti jādodas. Viņš mani laipni aizveda uz Īsto reģistratūru, kur man vajadzēja nonākt jau pirmo reizi. Nē, viņš mani tomēr neaizveda, bet norādīja virzienu. Protams, es iegāju nepareizajās durvīs un pēc 5 minūtēm man nācās iet uz tām otrajām (pareizajām) durvīm. Tur nu beidzot pēc 10 minūšu nīkšanas es saņēmu savu numuriņu un samaksāju piecus latus. Atkal varēju doties uz X kabinetu, kuru no šī punkta es pavisam nevarēju atrast. Otrais stāvs likās nesasniedzams. Atradu liftu, kuru es nemācēju iedarbināt, to man pamācīja viena māsiņa, kura ratiņkrēslā veda aklu vīrieti. Pēc 40 minūšu ekskursijas nokļuvu pie sava X kabineta. Brīnumainā kārtā kabinetā es iegāju pēc 7 minūtēm. Mana izmeklēšana ilga apmēram trīs minūtes, kuru laikā tika secināts, ka man nav jāuztraucas. Ārsta kungs- gados jauns cilvēks- iedeva man savu vizītkarti un teica, lai aizejot uz viņa privātpraksi, un viņš ar lāzeri likvidēs manu asinsvadu izplūdumu uz degungala. Draudzīgi piebilda, ka man nebūs jāmaksā.