Šajā nedēļas nogalē iepazinos ar vienu jaunieti, kuram drīz paliks 18 un nākamgad viņš pabeigs 12.klasi Īrijā, kur viņš dzīvo kopš 3 gadu vecuma. Runā latviski ļoti labi, tikai neliels akcents jaušams. Teica, ka ļoti šovasar gribot satrenēties, jo plāno pārcelties uz Latviju. Viņam Īrijā nepatīk. Katru vasaru viņš brauc uz Latviju, lai te, laukos, krāmētu malku un pļautu zāli. Prasīju, kā viņam pa skolu iet. Un tad sākās stāsts- skola Īrijā ir debīla. Viņš zina tikai savas kompetences, bet arvien vairāk saprot, ka zināšanu trūkums bioloģijā, ģeogrāfijā un vēsturē, politikā utt. viņam liek justies slikti. Un viņš pārdzīvo, ka dzīvē nekad nevarēs kļūt ārsts, bet tikai inženieris.