2:30am:
njā, sadomājos par veiksmīgu notievēšanu.
jau esmu pierakstījusies pie tradicionālā svara speciālista.
bet izlēmu pierakstīties arī pie dr. plēpja. adatu terapija.
beidzot man no tās (izraisītajām sāpēm) nav bail.
ir vērts pamēģināt.
kā māca ārzemēs pacientiem - jāuzraksta savs jautājumu špikeris, lai pie katra no ārstiem neaizmirstas neko paprasīt.
šiverējot pa māju, neapzināti iedomājos, kā būtu, ja man veiksmīgi izdotos zaudēt svaru.
kā es pati mainītos. kā es pasākumos ārdītos, kā vecos labos laikos. kā es nesagruzītos vakara gaitā, par savu izskatu fonā visam domājot.
kā es izskatītos labi un citi būtu pārsteigti.
kā es būtu pārliecinātāka par sevi.
1:52pm:
nu tā, viss, nepamet mani domas par slaidumu.
par to, kā tas būs.
reizē ir ļoti bail. bērnībā man mācīja nedomāt un nerunāt par to, ko gribi, citādi var nepiepildīties.
vairs tā nedaru, tomēr no neveiksmes baidos.
šodien pat eju uz adatu terapiju. sākumā uz konsultāciju, gan jau, ka arī uz pašu durstīšanu piekritīšu.
naudiņu sameklēju. jāpamēģina. ja nepalikšu tievāka, vismaz varbūt kaut kas cits organismā sakārtosies.
rīt eju pie tradicionālā svara speciālista. miksēšu abus, tad jau redzēs, kas sanāks.
man ir sajūta, ka viss atkarīgs no manis pašas, vien nepieciešama neliela speciālista virsvadība un palīdzība.
gribugribugribu!!!
2:34pm:
tikko ieraudzīju vienu samērā svaigu bildi, kurā esmu arī es. izskatos pēc big mama, bet not the worst big mama.
5:54pm:
biju pie durstītāja. īstenībā jau šaubīgs kantoris, šaubīgs onka, kas sevi sauc par "profesora asistentu".
nedaudz lecīgs, pārāk pašpārliecināts.
naudu prasa skaidrā, bez čeka ["ja jums nav pretenziju"].
nu, neko.
bet tā kā man ir pašiedvesma un harmonijas sajūta, iešu to kursu.
baigi sāp īstenībā, kad tās adatas dur. viena arī ļoti sāpīgi izkrita, kad mēģināju pakasīt degunu.
bet tā jau neko. tāda jauka chill out pusstunda ar apskaidrotām domām. ja blakus kambarītī tante skaļi nekrāktu, būtu pārāk laba atpūta un relaksācija.
pēc viņu svariem sveru 99,6 kg. prieks dzirdēt, protams, vēl lielāks prieks būt pirmajā, ne otrajā simtā.
bet nu tas ir relatīvi. lielāka iespēja, protams, ka mani svari ir nepareizi, bet arī viņējie var nebūt precīzi. tāpēc turēšos vien pie saviem 103 un labprāt skatīšos, kā tie krītas.
9:04pm:
paēdu. pirmo reizi, mēģinot ievērot vīreļa ieteikumus.
patiesībā ēdu arī pirmo reizi kopš sestdienas pusdienu vārītā puķkāposta.
tātad.
saldētie dārzeņi, atkausēti uz pannas ūdenī un pavisam nedaudz eļļā.
2 tējk. majonēzes (nespēju vēl atturēties)
vārīta ola ar tējkaroti majonēzes.
kliju maizīte ar biezpienu vidū.
kopumā vērtējot, pieēdos kā cūka, bet pašlaik ir patīkama sāta sajūta, kas arī bija jāpanāk.
pirms tam katru ausī iesprausto bumbiņu cītīgi masēju minūti.
nu kaut kā tā.
te galvenā doma ir ēst 4x dienā un pa vidu - neko. tikai padzerties.
gan jau ka 6 nedēļas būs ok.
bet uzreiz jau jāsāk domāt, ko darīt pēc tām 6 nedēļām, lai nomestais svars (es ticu, ka kritīsies) nenāk atpakaļ. būs laikam pie visparastākā endokrinologa jāaiziet un kaut kā tas viss jākombinē.
bail bišķiņ no vilšanās, bet gan jau, ka man izdosies..
9:13pm:
ā, man ir jāizdomā, cikos ēdīšu un pie tā arī jāturās
tātad, brokastis 9
2.brokastis 12
pusdienas 15
vakariņas 20