|
|
|
Jūnijs 26., 2004
10:12
Nedaudz baida mani šādas itāliskas ģimenes. Runā cits caur citu, apceļas, smejas. Baida un pievelk. Brauc viens pēc otra, virtuvē sagrūst vesela varza. Vecāki, otrās pusītes, bērnu dažādu izmēru un vecumu skraidelē iekšā ārā, maisās pa kājām, kaut ko nolaupa no galda un ar uzvaras kliedzienu pazūd.Es, no vienbērnu ģimenes nākusi, nespēju īsti orientēties šajā trīsbērnu ģimenes (nav taču daudz, vai ne?) mistērijā un nolienu maliņā. Kaut ko rosos, kaut ko gādāju, dažreiz iesmejos, reizēm nevietā, dažreiz ko bilstu, reizēm nevietā. Tad iestājas tāds nogaidošs klusums, tāda kā pauze, kuru ar nevērīgu frāzi varētu izlīdzināt, bet nemāku teikt izlīdzinošas frāzes, saspītējos un nesaku neko, līdz kāds to bilst manā vietā un čalas un apcelšanās atsākas.
Kad viss ir sagādāts, mēs ar vīru, jau kuro gadu, dodamies apsveikt kaimiņu Līgu. Pirms tam notiek mājas izrakņāšana, jo par dāvanu nav padomāts. Atrodam divas krūzītes. Viena ar irbēm, otra zila.
-Kura Tev patīk?
-Ar irbēm. Dāvinām ar irbēm.
-Nē, ja patīk ar irbēm, dāvinām zilo.
Krūzīte maisiņā. Un es naivā pārliecībā, ka dāvinu ar irbēm arī uzdāvinu to, zilo.
Līga ar vecākiem un radiem pie galda. Vīri pļāpa, mēs pārsvarā klusējam. Es vispār atklāju, ka kaut cik sakarīgi spēju pastāstīt tikai par mazo dūdu. Jūtos kā tāda cāļu māte. Vienīgais svaigums sarunā ir strīdiņš , kurā klimata joslā atrodas Portugāle. Līga ir ģeogrāfs, Līgai vajadzētu ticēt, bet kaut kā neticas, ka Portugāle būtu tropu joslā.Šajās mājās ir vairāki Jāņi, mājās visu gadu tiek vākti visādi koki un sakrauts milzīgs Jāņu ugunskurs. Mazie bērni vēro acis iepletuši, viņiem tas droši vien liekas vēl lielāks.
Atpakaļ gar jūru. Ugunskuri deg uz mūziķu ciemata un Engures pusi. Mūsu ciema malā tie vēl glīti sakrauti un gaida. gar jūru notiek tautu staigāšana. Vīrs kā vecs ciemnieks sveicina katru otro. Es nepārliecinoši smaidu. Vīrs satiek savu bērnības mīlestību. Es smaidu vēl nepārliecinošāk.
Atpakaļ mājās. Pie ugunskura visi sēž rāmi un apcerīgi. Zane šogad dziedāt negrib. Zane krītot no šūpolēm ir salauzusi roku. Skolēnu brīvdienu upuris. Labi ka tā. Pāris gadus atpakaļ viņa salauza kāju mēģinot iespert klasesbiedram. Uzēdam, iedzeram, man domāto alus glāzi izlej bērni. Vienalga, iedvesmas pārņemti ar vīratēvu nodziedam veselu vienu jāņudziesnas pantu. Sāk līt. Lai ievilinātu mazo dūdu gulēt, apguļos pati, varu derēt, ka aizmigu ātrāk par viņu. Kad pamožos saule jau uzlēkusi. Kaut kur aiz apmākušajām debesīm.
|
Comments:
Šķiet, ka nebija tik slikti, vai ne?
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/9652/1729) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zum |
|---|
| Date: | 26. Jūnijs 2004 - 11:25 |
|---|
| | | (Link) |
|
Nē jau. Iepriekšparedzami.
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 26. Jūnijs 2004 - 11:55 |
|---|
| | | (Link) |
|
Jauki jaanji tev bijushi :)
Sirke
| | From: | zum |
|---|
| Date: | 26. Jūnijs 2004 - 12:13 |
|---|
| | | (Link) |
|
Nu, ņemot vērā, ka ir bijuši vientuļi Jāņi, ir bijuši Jāņi nu nepavisam kā Jāņi, tad šamie bija pilnīgi normāli Jāņi.
Parasti Jāņi. Gribas jau kaut ko nezināmu. Es katru gadu gaidu brīnumu, bet nekā. Visi ēd un dzer un nekas nenotiek.
| | From: | zum |
|---|
| Date: | 26. Jūnijs 2004 - 19:52 |
|---|
| | | (Link) |
|
Brīnumi ir viltīgi, tie sākas, kad tos vairs negaida :)
| From: | waits |
|---|
| Date: | 26. Jūnijs 2004 - 14:37 |
|---|
| | | (Link) |
|
Tas ir briesmīgi. Es nevienu dienu nevarētu nodzīvot tik prognozējamā vidē.
| | From: | zum |
|---|
| Date: | 26. Jūnijs 2004 - 20:02 |
|---|
| | | (Link) |
|
Mana iepriekšējā dzīve ir bijusi tik neprognozējama, ka es ar prieku spēju novērtēt tās miet - pilsonisko rāmumu.
Un tagad saverkšķīšu viedas večās viepli un teikšu Tev, nekad nevar zināt, kas Tevi gaida aiz nākamā stūra. Varbūt siltas čības un klubkrēsls, kurā iesliet savas daudz cietušās gudrības tulznas.
vienmeer gribam to,kaa tobriid nav... |
|
