| |
[Mar. 17th, 2018|05:30 pm] |
| [ | mood |
| | Nepamodies | ] |
| [ | music |
| | Radiohead / Identikit | ] |
Vakar, tātad, šitāda te epizode bija. Bija jāaiziet līdz Jiržikbāram mazliet pasocializēties, un tur vienā brīdī piesakās EtF, ka vajag sazvanīties, nu es izeju laukā, apeju ap stūri šķērsieliņā, kur klusāk, stāvu mierīgi, pīpēju, runāju telefonā. Un tad piepeši pa galveno ielu, kaut ko bļaustoties, skrien bars kaut kādu cilvēku, un es tāds stāvu, pīpēju, komentēju telefonā šo faktu, bet pamazām parādās apjausma, ka, ja ticēt kino redzētajam – šitā parasti visi skrien un bļauj tad, ja viņiem seko zombiji vai eiliēni, nu un parādās tāda kā dīvaina sajūta, ka varbūt vispār man arī ir pēdējais brīdis skriet un bļaut, nevis stāvēt un vērot to visu, jo es tak neredzu, kas tur ap stūri notiek! Un kamēr es paspēju šito izdomāt – tajā pat virzienā vēl kaut kāds opaps aizskrien, klusējot gan.
Bet nu neko, noturējos, neaizskrēju, labā sabiedrībā labi iedzert tomēr svarīgāk bija.
Toties ārpusē visu dienu krīt baltie mēsli, kas te notiek?, kad šitas vienreiz beigsies?, tak jau bija pavasari ieslēguši, an nē, huuuujakc!, nnnnnna!, priecīgi, bļaķ, ziemassvētki nāk! Nosodu. |
|
|
