Nošu burtnīca - Human, all too human

Turpinot tālajā 2012. gadā aizsākto rakstu sēriju "sporto kopā ar zvaigzni" varu palielīties, ka šodien sporta klubā sportoju kopā ar vienu no labākajiem pianistiem Latvijā Georgiju Osokinu. Man vienmēr ir interesējis, kā pianisti uztur fizisko formu, lai varētu izturēt visus tos allegro pie klavierēm. Georgijs nekoncentrējās uz kādu noteiktu muskuļu grupu, bet gan strādāja pie vispārīgas ķermeņa muskulatūras nostiprināšanas. Un klausījās mūziku austiņās. Aizdomājos, vai Georgijam ir līdzīga neiecietība pret popmūziku, kā manam kādreizējam treniņu biedram Pēterim, vai viņš vienkārši nav apmierināts ar sporta kluba dīdžeja, jāatzīst diezgan pliekano, popmūzikas izvēli.

Vēl manu treniņu kompanjonu pulkā ir kāds bāls kungs vecumā 45 - 50 gadi. Viņam ir brilles un arī pēc visiem citiem parametriem viņš atgādina klasisku ofisa planktonu. Izņemot vienu nozīmīgu detaļu. Viņa labās kājas apakšstilba muskuli rotā Čegevaras portrets. Katru reizi, kad viņu ieraugu, es atceros šo komiksu.